cry me a river/ballroom dancer

es jūtos tik šausmīgi, ar asarām acīs, domāju, kāpēc es biju tik stulba ? es gribu dejot, es gribu dejot tā kā viņi, es gribu atkal sajust to kā ir, kad tev nesanāk, ka tev kaut ko jādara 100 reižu lai izdotod tā kā vajag, es gribu nākt bezspēcīga vakaros mājās no treniņiem un dejot kamēr paliek nelabi, es gribu, es gribu, es gribu, bet kuru tas interesē ?

kad tevis nav klāt.

nu, ko, ziemassvētki pagājuši (rakstītām kamanām), bez sniega, bez īstas ziemīšu sajūtas un bez tās ģimenes tuvības, kas vienmēr tik mīļi un nepārprotami parādīta filmās, jā. šķiet šie bija mani pirmie šāda veida ziemassvētki un tās sajūtas, kas manī iekšā raisās, labas sliktas ? nezinu, kārtējais jautājums uz kuru nevaru atbildēt. tagad viss ir kā tāds kiš miš ar rozīnēm, ar daudz daudz rozīnēm, kas man negaršo, ir pagājis tik īss laiks un tik daudz, kas jauns ir atnācis manā dzīvē, jauni cilvēki, jauni draugi, jaunas izjūtas, jaunas problēmas un to atrisinājumi, protams ir lietas, kas ir aizgājušas, bet tā ir pagātne, vismaz pagaidām, man pašai tā liekas. es pat nezinu, kā lai te kaut ko uzraksta, nosaucot un reizē, nenosaucot lietas īstajos vārdos, tāpēc es klusēšu un turēšu visu pie sevis līdz pienāks īstais brīdis un pārliecība, kādam to izstāstīt, jā (:

tomēr dažreiz man šķiet, ka šis ir milzīgs cilvēku zoooodārzs, un, tā, nu, tas ir, visi , kaut ko bļauj, visi kaut ko kliedz, katram sava taisnība un katrs to vēlas piepildīt, cik, nu, tā taisnība ir taisnīga ? bet, jā, šī diena visai dīvaina, kaut kā trūkst vai kaut kas par daudz, es nezinu .... vai es gribu zināt ? varbūt. iekšā dīvainas sajūtas, ne laime, ne bēdas, nezinu, kas. tāds tukšums, tāds nekas. galvā, vēl lielāks bardaks, nekā no ārpuses izskatās, nespēju nevienam īsti par to izstāstīt un nemaz nezinu vai vajag,nav jau it kā nekā tāda un varbūt tomēr ir ? daudz jautājumu un nevienas atbildes, pagaidām, domājiet par mani, ko gribat, es taču dzīvoju savā pasaulē, tur mani neviens neaizsniegs, .......... varbūt.

i walk in the spot and this is what i see

pēdējās dienas šķiet tik labas, viss notiek tik forši, garastāvoklis arī lielākoties labs un, jā. ceturtdien bijām spēlē, forši parunājāmies un pasmējāmies, piektdien skola un šausmīgās konsultācijas pie bruņa, man ļoti ļoti riebjas konsultācijas it īpaši fizikā. jā, un šodien kopā ar ieviņu aizlaidām uz kauguriem pačilot ar kristapu un emīlu, kārtīgi izsmējāmies un, jā. es i laimīgs, pa to, ka skola jau iet uz beigām, bet pirms tam mums ir tik daudz kontroldarbu, ka, nu, tikai, riebjas, ka visi skolotāji, visu sagrūž pēdējās nedēļās un, tad ne īsti izlabot, ne ko nevar, tas ir tik fucking stulbi. tagad tukša galva, ja pirms tam teicu, ka domu pilna galva, tad tagad nē un varbūt tā pat labāk, šodien laikam būs jāuzraksta vēl viena vēstule, ziemassvētku vecītim jeb vecākiem, lai jau viņi izdomā, ko man pirkt uz z-svētkiem, es laikam gribu smaržas, friziera apmeklējumu un varbūt cosmo abonementu, bet tas tik tā varbūt ;))

jauku dienu, jums visiem

un pa cik domāju, ka neko nerakstīšu līdz liecībām, tad arī veiksmīgi pabeigt pirmo pusgadu ;)

dārgais, vecīt ! :)

mīļo vecīt ..

man dzīve jau tā ir daudz dāvājusi un bieži es neesmu pratusi to novērt, es zinu, ka tas nav pareizi, bet neviens nav ideāls, arī es nē. tik daudz reižu esmu darījusi un varbūt pat vēl joprojām daru lietas citādi, nezinu pareizi vai nepareizi, bet citādi un brīžiem, tas tracina, pat ļoti. tikai gribēju palūgt, pa cik ziemassvētku laiks ir piedošanas laiks un šajā laikā tu man nedaudz aizstāj to, kam es neticu - dievu, tad es gribēju palūgt piedošanu, piedod.

es uz ziemassvētkiem vēlētos, lai visiem maniem draugiem, ietu labi, nekas slikts nenotiktu un visi sliktie starpgadījumi , kas ar viņiem notikuši beigtos, un līdz ar 24.12. visiem sāktos viss kā uz baltas lapas, sāktos baltā līnija, kas it tik bieza, ka turpinās, visu atlikušo mūžu. es vēlos, lai mums visiem būtu labas liecības un vecāki varētu par mums lepoties, kur nu, vecāki, lai arī mēs paši varētu par sevi lepoties un, lai mēs visi labi noliktu gada beigu eksāmenus.

es vēlos, lai mēs visi būtu, labākie, laimīgākie, skaistākie, veiksmīgākie un gudrākie cilvēki Latvijā.

es vēlos, lai man pēc 9.klases ar viņiem visiem nezustu kontakts, lai viņi paliktu mani draugi.

es vēlos, lai man ģimenē, brālis tik bieži neslimotu un turpinātu, tik pat, labi mācīties, un lai viņam nekad nebūtu jāmācās tik smagi, kā man, lai gūtu labus rezultātus.

es vēlos, lai maniem vecākiem būtu labs darbs un stabilas algas, lai pārvākšanās neitekmētu mūsu ģimenes ekonomisko situāciju, un lai ar naudām mums viss būtu labi.

es vēlos, lai visi man tuvie, būtu laimīgi :)

es vēlos, lai mani palaiž uz ziemassvētku ballīti, pa nakti, un , lai man tur ietu ideāli.

es vēlos ar ievu un pārējām meitām aizbraukt uz coyotee fly.

es vēlos, lai omei un opim, viss būtu kārtībā.

es vēlos, lai kristīnei ar tomu anglijā iet labi.

es vēlos, lai man noskaidrojas attiecības ar kādreiz tik tuviem cilvēkiem.

garš vēlmju saraksts, ne ? bet es vēlējos par visiem, es domāju, ka gan jau tu atradīsi, laiku, lai to visu piepildītu ?! zinu, zinu, visam savs laiks :)

ar vislabākajām domām un vēlējumie, Ilze. :)

2011.gada 1.decembris :)

mans boss ir ar mani

viss ir tik ļoti dīvaini, kā viena cilvēka īstenībā tik maza darbība var tevi ietekmēt, ņemot vērā, ka tas viss ir tikai galvā, ir tāds - ah, nu, tad jau tūlīt būs, bet nav. es gribu, lai man ir vienalga, lai ir tā kā pirms tam, kad pat neievēroju. un pa cik VISS IR GALVĀ, tam nemaz nevajadzētu būt tik grūti, ne ? viss rīt sāksim jaunu dzīvi.

šodien skolā bija tāds ēmo garastāvoklis, bet, jā. aii, es negribu vairs neko rakstīt.

what doesn`t kill me, makes me stronger

jāsāk mazāk ēst, mazāk domāt un vairāk darīt, un nevis vienkārši darīt kaut ko, bet darīt to, kaspašam patīk un darīt ar to, kas pašam patīk, tā teikt sev par prieku, man šīs dienas secinājums, tik žēl, ka grūti piepildāms.

tātad --> mazāk ēst -> principā, tas ir tīri dabiski, ka rudenī, mēs ēdam vairāk, jo mēs uzkrājam lieko ziemai, bet tas ir tikai principā, ja uzkrātais būtu nepamanāms, būtu daudz vieglāk.

--> mazāk domāt -> žēl, ka dažreiz nevar vienkārši atslēgt galvu, tā vienkārši ņemt un nedomāt par noteiktām lietām, zinu vēlēšanās muļķīga, bet dažbrīd ļoti nepieciešama.

--> vairāk darīt -ar domu, ka ir apnicis sēdēt un domāt, jā, kaut es būtu tik tieva, jā, kaut man būtu tādas atzīmes, jā, kaut man būtu šis un jā, kaut man būtu tas, pēc saviem mērķiem ir jāsniedzas, lēnām, pamazītiņām, bet jāsniedzas, žēl, ka vieglāk uzrakstīt nevis izdarīt, bet principā ja jau uzrakstīt ir vieglāk, tad ...

--? darīt to, kas patīk ar to, kas patīk, sev par prieku -? .....

i wish so much things but actually i want only one of them

esmu nedaudz sagruzīta un pa cik, tik daudz, kas maisās šobrīd pa galvu, nezinu, kur likties, vajadzētu ar kādu parunāties, bet jā, es nezinu, manuprāt, ka to, ka kaut kas notiek var redzēt pēc tā, ka es tik bieži šeit rakstu, bet tiešām nezinu, kur likties, tik daudz mazu problēmiņu, kas sakrājas vienā lielā, tūliņ, uzlikšu lādēties home alone un, cerēšu, ka tas pacels garīgo.

es sagaidīju 11.11.11 11:11 un vēlējos un, tam ir jāpiepildās.

family guy

šodien vēlreiz pierādās, tas cik stulba es esmu, vienkārši stulba ! kāpēc cilvēki vienmēr tiecas, pēc kaut kā labāka nekā viņiem ir ? es gribu, labāku, trenētāku(nevis muskuļotāku ) augumu, es gribu viņu (kaut arī neko nedaru, lai to iegūtu) un es gribu, lai mana mamma beidzot pieņem manus draugus. man ir apnikušas tās dienas, kad atnāku mājās pēc jauki pavadīta laika ar draugiem un māte, kā, piemēram, šodien pēc puišu spēles, paprasa ar ko es biju, es godīgi atbildu un, tās pārgrieztās acis un tā attieksme it kā viņi būtu paši sliktākie. man vienkārši gribas pateikt, nemēri visu ar vienu mērauklu, jo godīgi sakot es tikai tagad saprotu, cik superīgi draugi man ir, un man ir pilnīgi vienalga, ko viņa domā, jā. vienkārši žēl, ka šajā ziņā viņa ir tik aprobežota un zinot vienu notikumu, tā uztver visu, ja tā pat rīkotos pret viņu, viņa saprastu.

it`s time to go.

tad nu, tā, ceturtdiena, 03.11.11, Ievas dzimšanas dienā, forši pasēdējām, tā teikt iesvētījām jauno h20 un vienkārši parunājām, tā, kā sen vajadzēja, tas uzmundrināja un, manuprāt, arī satuvināja. nākošajā dienā, 04.11.11., mājturībā gatavojām, un man pēdējā laikā tik ļoti garlaiko un kaitina visi skolotāji, ka, nu, vienkārši gribas iesist viņiem pa seju, bet, tā būtu mazākā problēma. šīs pašas dienas vakarā notika Ievas dzimšanas dienas ballīte, ahh, traka naksniņa, tik daudz kas notika gan labs, gan slikts, ja mani mamma nebūtu palaidusi, es noteikti šobrīd pilnīgi un galīgi nožēlotu, ka nebiju. pēc šī pasākuma radās arī daži nejauki secinājumi, negribas par viņiem runāt, bet, jā. kā jau teicu ir cilvēki kuriem patīk skriet pakaļ un ir cilvēki kuriem patīk, ka skrien pakaļ viņiem, es noteikti kā lielākā daļa meiteņu piederu pie tiem otrajiem, lai arī cik smieklīgi, tas skanētu drīzāk medījums nevis mednieks. šajā, visā mednieku padarīšanā ir tikai viena problēma, dzīvē nenotiek tā, kā gribētos, vienkārši nenotiek un par to paliek nedaudz skumji, bet es cenšos nepieķerties, es negribu, drīzāk attālināties, es negribu atkal, es negribu, viss, lai paliek tā kā bija pagājušo gad` kad vispār neievēroju, viss, beigas. man liekas šeit ļoti strādā domu spēks par kuru runājām ar Ievu, nevajag pieķerties tiem, kuri brīvajā laikā par tevi pat neiedomājas. zinu, iespējams, visdrīzāk, ka tas nenovedīs pie nekā, par ko pēdējā laikā esmu domājusi, tās ir tās sauktās kā būtu, ja būtu domas, tām arī metam mieru, pietiek ! esmu izpaudusies šeit dikten` labi, bet domāju, ka neviens līdz šaj` vietai pat neizlasīs. vēl tik gribēju pateikt, ka man nav deju partnera, tā, kā tagad būs daudz vairāk brīvā laika. tik dīvaini, ka kādreiz, tik ļoti gribēju ar viņu dejot, domāju, ka tikšu uz augšu, ka beidzot izsitīšos, rakstīju pat rakstus ar nosaukumu "gribu būt tavs vienīgais A variants", skan gan nedaudz citādāk nekā vajag, bet tādas bija manas tā brīža emōcijas, atceros vēl, ka pirmajās nodarbībās, jokojām, ka varētu dejot kopā un tagad viss beidzās ar parastiem vārdiem "jā, ja kas es vairāk nedejošu, piedod". tieši pašlaik liekas, ka viss jūk un brūk, kaut arī dažas dienas atpakaļ viss vēl bija tik labi, bet tad iestājās tāds klikšķis kā slēdzot ārā gaismu un viss, bet vai es pati pirms kāda laika neteicu, ka katras beigas ir sākums kaut kam jaunam ? cerēsim, ka tas piepildīsies. un tagad mana vēlēšanās, katrā make a wish laikā būs viena, saistītā reizē ar visu, bet tajā pašā laikā ar neko, ja vēlēšanās varētu izstāstīt, tad es stāstītu, bet nevar.

+ pa cik jāsāk lietas saukt īstajos vārdos es - Anet, es nesaprotu, tu neesi saņēmusi manu vēstuli, vai kā ?

we found love

dīvaini, ka pat labākie draugi par tevi atceras tikai tad, kad tev ir slikti, bet tad, kad viss ir labi, viņiem vienalga. bet, jā, brīvlaiks, gandrīz beidzies, lai arī cik ļoti to negribētos. un jā ir atkal kārtīgi padomāts un izspriests, ka šo to ir jāmaina, tāpēc dažas lietas sākot jaunu skolas nedēļu noteikti agrāk vai vēlāk, bet jūtami mainīsies. vispār negribas daudz runāt, par to, kas mani nomāc vai uzmundrina šeit, dažu labu iemeslu dēļ, galu galā .....

bet kopumā, biju satikt elīzu un lieni un beidzot man bija cilvēki ar kuriem var kārtīgi izrunāties un stāstīt visu, saņemot tādu pašu atdevi un neuztraucoties ne par ko, tā teikt izkratīju sirsniņu + tā smējusies, ka no smiekliem atkārtoti jāvārtās pa zemi, pēdēja laikā, gan nebiju, katrā ziņā, satiekot viņas guvu tādu labu, jauku. pozitīvu lādiņu.

make me your radio

tātad dzīve rit savu gaitu, ir lietas, kas ir/būs jāmaina, ir lietas, kas liek padomāt, ir tik daudz lietas, ko gribas darīt un tik daudz cilvēku, kurus gribas satikt .. un dažu kuru tuvumā vēlētos būt...

bet tad, nu, tā, laiks skrien nemanot, vēja spārniem un, škiet, ka kaut, kas manī ir manījies, un šķiet, ka kaut kas vēl mainīsies, dzīvoju ar diviem pamatprincipiem 1. who cares what anybody thinks ? - tas ļauj dzīvot brīvi, un nedomāt par apkārtējo, sīkāk, neizpaudīšu un otrs ir 2. when nothing goes right, go left. it kā būtu daudz ko rakstīt un stāstīt, taču pēdējā laikā esmu palaidusies, skatos, kādreiz rakstīju vismaz 8 rakstus mēnesī, tagad tikai knapi vienu izvelku.

bet jā, kopumā ir labi, lietas, kas man ar kādu jāpārrunā es pārrunāju, tās, kuras jāpatur pie sevis paturu pie sevis, vispār pēdējā laikā, ļoti daudz domāju, un, tā, love life and life will love U back ;)

visu laiku, galvā skan, tāpēc jāuzraksta - my heart`s a stereo, it beats for U so listen close.

lalala life is wonderful

tad, nu, tā mūžību, te nav rakstīts, bet kuram tas interesē ? tik daudz notikumu ir noticis šajā laikā, ka pat nevaru par visiem atcerēties - 1.septembris, kurā gājām, un vedām pirmklasniekus starp kuriem bija arī mans brālis, gājām un zvanījam zvanu, atceros sevi 1.septembrī un vienīgās atmiņas no tā man ir, ka mani veda viens zēns ar meiteni un sauca par savu bērnu ;D, tas īsumā par 1.09., tad vēl paspēju paviesoties Horvātijā un Austrijā, atpūsties, pasauļoties, papeldēties un nedaudz pagarināt savu brīvlaiku. godīgi sakot tur es aizmirsu pilnīgi visu, to, ka man ir dzīve LV,to, ka mani šeit kāds gaida atpakaļ, gribējās tikai palikt tur un ķert mirkli arī atgriežoties LV šī sajūta vēljoprojām mani nepamet un, tas ir tik fcking forši, man patīk un man viss vienalga, kāda starpība šodien, rīt, parīt, es dzīvoju vienreiz un man nevienam nav jāatskaitās. tātad, kad atbraucu aizgāju uz skolu un nākošajā dienā jau bija ekskursija, kas pilnā nopietnībā bija labākā no visām - smiekli, sarunas, bezmiegs, tas bija tik jauki, tajā dienā vienkārši priecājos par to, ka man apkārt ir tik daudz foršu cilvēku. tad sākās skola un godīgi sakot, es neeju uz skolu ar riebumu un nesūdzos, jo, nu, galu galā, tas viss jau ir priekš mums nevis priekš skolotājiem, tas ir tikai un vienīgi priekš manis, es nesaku, ka, manuprāt, skola ir best place in world, nebūt ne, it nemaz, fui, bet es saku, ka es darīšu tik daudz un mācīšos tik daudz, cik uzskatīšu sev par vajadzīgu. bet vispār man pēdējā laikā liekas, ka viss notiek tik labi, protams, ir arī pāris melnie punktiņi ik pa laikam, bet kopumā, ir ok, man patīk. ;)) + starp citu tagad rakstu no jauna datorā, jo, jā, tētis man nopirka portatīvo :)))

go left.

heh, pēdējās augusta dienas pavadītas diezgan forši, daudz kolosālu atmiņu un brīžu, smieklu, sarunu, prieks, ka zini, to, ka kāds par tevi vienmēr uztrauksies un padomās. un vispār atceros kā pagājušogad` bija tādas periods, kad likās, ka viss ir sūdīgi, visiem viss ir labāks un visiem viss ir foršāķs un tev pašam nekā nav, bet tam laikam visiem tam jāiziet cauri, lai saprastu cik daudz īstenībā mums dzīve ir devusi, cik foršu, laimīgu ģimeni, cik jaukus draugus un vispār visu to labo un superīgo. c`moon cilvēki saņemietis, katrs otrais draugs raksta, ka viņam kaut kas noticis, ka viss ir sūdīgi, fuck my life and kind of shit like that, es gribētu izrunāties mēģināt palīdzēt, būt lietas kursā, bet tas prakstiski nav iespējams, ja tevi noignorē sakot - varbūt kādu citu dienu, šonedēļ nē, vai būs jāsazvanās. okok, bet viss kārtībā !

pietiks par tik skumjām lietām, katrā ziņā vasara ir izdevusies neatkarīgi no laikapstākļiem, viss ir labi un, katrā ziņā būs labi, jo drīzumā būs jādodas uz kādu siltāku vietiņu ;)

I GOT MOVES LIKE JAGGER

hey, folks !

tad, nu, tā pabiju nometnē, kā kopumā gāja ? īsumā, kārtīgi patrenējām fizisko, sapratu cik daudz darba vēl priekšā un ir radušies daži jauni mērķi. bet katrā ziņā labi, pavadīju laiku.

āa, es negribu neko rakstīt tāpēc gribu tikai pateikt galvenās lietas par šodienu --> 1. man ļoti labs garīgais ; 2. man ļoti liels prieks par vienu man tuvu cilvēciņu, un, kaut kā sagribējās ar viņu pavadīt vairāk laika, katrā ziņā pēc Stokholmas uzzvanīšu ;)) ; 3. gribu satikt dažus labus, kas neliekas par mani ne zinis, like always ;P ; 4. MAN IR GAIŠREĢA SPĒJAS !!!! ;D

all star I need U !

Piecas minūtes mēģināju iesākt šo rakstu, tā jauki un pozitīvi, domāju, kas, kā, kur ? Ar ko, lai sāk ? Tātad vasara jau ir pusē, lai kā arī negribētos to atzīt un kāda tā ir bijusi, neteikšu kā citi, tur super ideāli vai slikti, jo tā vēl nav beigusies un beigas ir beigas pats saproti. Gribēju tik daudz ko stāstīt, bet, nu, kā jau vienmēr pateikšu tikai to, ka šobrīd saprotu cik daudz cilvēki man ir melojuši, visi tie tukšie solījumi un tās pļāpas par to, ko tik mēs nedarīsim kopā, šis man nesāp, jau sākumā zināju, ka notiks šādi, bet sāp vai drīzāk ir vienkārši skumji, ka to visu solīja, laikam jāsaka kādreiz tik tuvs cilvēks, kuram tagad galvā, jaunu kompāniju iegūšana un ballītes līdz rītam, laikam.

Bet ko niekus, viņš/viņa jau sen mani laikam ir aizmirsis, vismaz ir tāda sajūta, un galu galā es ŠAUŠALĪGI GRIBU SATIKT DITU UN ANETI, ĻOTIĻOTIĻOTI !!!

Un vēl pēdējo dienu laikā sagribējas satikties un parunāties ar vienu cilvēku, kurš man it kā nekad nav bijis diez ko tuvs un kuram es esmu pēdējās reizēs, kritusi uz nerviem, bet es kaut kad viņam uzrakstīšu, jo labākais šajā visā ir tas, ka tam ir iemesls, haha.

Vienmēr tev būs bail… kaut ko pazaudēt un kaut ko iegūt. Vienmēr būs bail palikt vienam. Slikti, ja pēkšņi vari kļūt nevajadzīgs, ja vari būt lieks. Ne jau vienmēr cīņā ar dzīvi zaudē tikai vājie. Spēkam nav lielas nozīmes. Uzvaras gūt palīdz galvenokārt griba. Vienmēr uz šīs zemes šalks jūras, tavu seju slaucīs lieti, apdedzinās tuksnešu svelme un atvēsinās pirmais sniegs. Vienmēr būs trokšņainas pilsētas un klusas lauku mājas, skaļi tirgi, kur enerģiskas sievas piedāvās dārgas rozes, un būs aizmirstas mežu pļavas, kur vari saplūkt ziedus, lai pasniegtu savai meitenei vai arī aiznestu uz kapiem, kur guļ tavi piederīgie vai draugi. Vienmēr pie tevis kāds atnāks un kāds no tevis aizies. Vienmēr, kamēr tu dzīvosi, tu centīsies gūt laimi, varbūt tā arī nekad neuzzinot, kas ir laime un kādu to vēlējies gūt. Vienmēr kaut kur blakus vai tālu būs cilvēks, kas tevi gaidīs. Tev tikai šis cilvēks jāatrod. Tev tikai pie šī cilvēka jāaiziet.Tu kaut vienreiz dzīvē pateiksi – “es tevi mīlu”. Tev kaut vienreiz dzīvē kāds pateiks – “es tevi mīlu”. Vienmēr, kamēr dzīvosi, tu būsi cilvēks – tāds, kāds tu esi.

[Egils Lukjanskis]

chin up, beautiful.

in life is no way to the happiness, happiness is the way

neviens nav ideāls, bet kāpēc daži cilvēki, tādi ir ? viņiem dzīve piedāvā visas ērtības, kādēļ tā nav visiem ? kāpēc dažus, kas īstenībā ir lielākā daļa cilvēku, apdala ? zinu, man jābūt man pašai, nav jāseko citiem, galu galā vai tad labs nenāk ar gaidīšanu ? tik bieži, īstenībā nespeciāli, esmu sev iestāstījusi, ka kaut kas ir pareizs vai kaut kas ir skaists, tikai tāpēc, ka visiem tas ir, vai visiem patīk, bet tagad būs citādi, es ceru, es varētu šeit sarakstīt tik daudz punktos par to, ko šobrīd vēlos dzīvē un ko sagaidu no tās, tik daudz dažbrīd bezcerīgu punktu ...

ideāla dzīve.

You say that you love rain, but you open your umbrella when it rains. You say that you love the sun, but you find a shadow spot when the sun shines. You say that you love the wind, but you close your windows when wind blows. This is why I am afraid, you say that you love me too.

— William Shakespeare

did U miss something ?

pēdējā laikā sajūta, ka visi mani viens pa vienam aizmirst, labi, zinu, ka daļēji tā nav taisnība, bet 60%, manuprāt, tā ir. kad tu cilvēkam pasaki, ka iespējams drīzumā aiziesi, viņš necenšas ar tevi pavadīt pēc iespējas vairāk laika, viņš uzreiz atvadās un izlemj, ka --> aii, nu, ja jau viņa iet, nu, tad lai iet, kāda jēga ar viņu te ņemties, viņa taču tāpat drošvien aizies, lai ko arī es darītu ! <-- dažreiz tā nav taisnība.

*piedod, man, ka viss sanācis tā, piedod, man, zinu, pie tā esmu vainīga es, bet dažreiz arī es jūtos vientuļa un gribu, lai man kāds piezvana un pasaka kādus siltus, jaukus vārdus, diemžēl tieši tajās dienās, šos mīļos siltos vārdus uz manu telefonu sūta tikai un vienīgi draugiem.lv

*no kapučīno visgaršīgākās ir tikai putas !

*un, jā, es esmu LV, ja kādam, tas interesē !!

raksts sanāca ļoti pārspīlēts un dusmīgs,

bet tas diemžēl ir labākais uz ko esmu spējīga.

hard.

tātad ir pagājis ilgs laiks kopš pēdējo reizi šeit esmu rakstījusi tā pa nopietnam un tas nozīmē ir arī pagājis, kāds laiciņš no manas dzīves. un kā parasti šis tas ir noticis varbūt nedaudz lielāks nekā parasti, bet ir noticis. brīdī, kad mēs to gaidām vismazāk dzīve mums piespēlē izdevību un jautājums ir vai mēs šai izdevībai sakam jā vai nē. tagad man ir izdevība iet mācīties uz r2ģ un jautājums ir šogad bez iestājeksāmeniem ai nākošgad ar iestājeksāmeniem un pagaidām ir 80 varbūt pat 85 %, ka laikam iešu šogad būs nelielas izmaiņas 9.a klases sastāvā, bet vēl ir laiks domāt līdz augustam, un es vēl padomāšu.


tagad mani var sastapt ar'šeit --> www.lipstickontheface.tumblr.com

don`t now anything

I just cant think.

iet vai neiet uz r2ģ ?!! es gribu pārmaiņas, man vajag pārmaiņas.

ir daudz mazu plusu un daži lieli mīnusi, jautājums ir tikai - jā vai - nē !

Sunrise Avenue

"VISS IR GALVĀ !", teica Ilze un aizgāja padomāt.

Ir tikai maza vēlēšanās - Redzēt, ko tu domā, sajust, kā tu elpo, pasmaidīt un pieskarties.

summer is here

šis gads ir pagājis tik sasodīti ātri, liekas, ka tikko bija pirmais septembris un, nu, jau ir pēdējā skolas diena, zinu, ka gribēju, lai šis gads ātrāk paiet un, tas arī pagāja ātrāk nekā citi, bet bail ja, nu, devītā klase paskrien garām tik pat ātri ? ja nu beigās mēs pat nespēsim attapties, kad stāvēsim jau izlaidumā un saņemsim ziedus no sveicējiem ? šajā mācību gadā ir noticis tik daudz, tik daudz, strīdu un tik daudz laimīgu brīžu kopā, žēl, ka tagad nenāk neviens galvā, bet, nu, mācību gads ir pagājis, pēdējā skolas diena aizvadīta mīļi un jautri, prieks, ka ir tādi cilvēki ar kuriem var iet visur. galu galā apsveicu jūs ar vasaras brīvlaiku, izbaudiet to !!

es gribu.

klausos šodien šo dziesmu un paliek tik grūti ap sirdi, neesmu emocionāla neraudu, bet, uznāk tāds grūtsirdības vilnis vienkārši, āaa -->

es gribu kā bērns vēl just, priecāties un nekad nepiekust, jo zeme visskaistākā, ak, bērnība kur paliek tā !

es jūtos tik pieaugusi, es negribu būt tādā, vēl nē, es gribu darīt trakas dienas, gribu smieties, kamēr bikses slapjas, gribu pavārtīties zālē, gribu bastot, gribu skriet pakaļ un gribu, lai man skrien pakaļ, gribu apvainoties par sīkumiem un, piedot, visu pārējo, gribu priecāties un nedomāt par to, ko domās pārējie, negribu uzvesties pārāk pieaugusi, gribu, katram garām gājējam uzsmaidīt un pateikt čau, negribu aprēķināt visas darbības, negribu domāt trīs soļus uz priekšu, gribu zvanīt un gaidīt, kad man piezvanīs. un tagad viens jautājums, kas man to liedz ? apkārtne, jā, apkārtne, bet viss pohujisms ir iestājies, vienalga, ko par mani domā un kā domā un kas domā, viss, es gribu baudīt līdz pēdējan un nedomāt par to kā man nav, bet gan par to, kas man ir.

dzīve izdodas

šī dziesmele, kā palidinājums iepriekšējam rakstam, lai labāk izprastu manu noskaņojumu, kurš pagaidām, ir baigi labs !

laika prognoze - maijs nāks ar kaut ko labu.

my lights, my show

my years to grow

the time that I

spend is fine..

visi šai nedēļas nogalei ieplānotie darbiņi ir gandrīz pabeigti, atlikuši vēl divi. ilgs, laiks pagājis kopš šeit rakstīju pēdējo reiz, un, man liekas, kaut kas ir mainījies gan manā skatā uz dzīvi, gan apkārtējos un, laikam, uz labo pusi ;] tik daudz, kas īstenībā ir noticis gan notikumi, kurus var atcerēties ar smaidu, kā pagājušās piektdienas vakars un par to daudz buču manam ievmenam ;D, jo pēc tā vakara sapratu, ka foršie cilvēkie tiešām ir forši ;] un ir tādi atgadījumi, kuri nav tik jauki, bet visi šie notikumi kopā sastāda manu dzīvi un par to paldies, visiem tiem cilvēkiem, kas tajā iesaistīti :))

Man virtuvē pie sienas karājas skapītis bez durvīm, kaut kā nesanāk pabeigt, - paskaidroja Kalniņš. - Bet tur ir savs labums - vienmēr var redzēt, kas skapītī iekšā, un durvis nav par velti jāvirina. Sieva gan cer, ka es tās durtiņas kādreiz piemontēšu… lai cer. Starp citu, šeit parādās vēl viens nepabeigto lietu labums - tās vienmēr vieš kaut kādas cerības. Ja lieta ir pabeigta, tad viss, beigas, tur nekā vairs nevar darīt un arī cerību vairs nekādu. Beigas ir beigas, pats saproti.

šis teksts visu šo nedēļu nāk galvā, jo tajā ir tik daudz dzīves patiesības, ko lielākā daļa tautas nesaprot. ir uzradušās tik daudz jaunu ideju, revidēju skapi un atradu tik daudz drēbju, kuras nevelkāju, bet vilktu, ja tur būtu šis tas citādāk un tur arī radās tās idejas, izdomāju kā dažas lietas varētu pāršūt, sašūt un apsūt, ka aiii, tik vienu dienu jāsaņemas un jāķeras klāt, ja vien man būtu šujmašīna, bet gan iztiksim.

3 things to do today :

1. wake up

2. SURVIVE

3. go back to bed

laiks vispār pēdējā laikā skrien tik ātri, reāli, vēl mēnesis un jau būs klāt tik ilgi gaidītā vasara, vēl tikai maijs, ceru, ka šī vasara būs savādāka un labāka, ceru, ka tā tiks pavadīta kopā ar visiem VISIEM mīļukiem un visiem ar ko kopā es jūtos labi un man ir jautri. un dienas un šis gad skrien tik ātri, ka, baidos domāt, cik ātri paskries vasara, bet tā neskries, tā peldēsies, sauļosies, ballēsies un atpūties līdz pēdējam ;]]

un palelīšos arī te ! ja es pēdējā matemātikas kd dabūju 9 un es dabūšu, tad man matemātika uz liecības būs 9 , tāpēc visi kas šo lasa, lūdzu novēliet man veiksmi ! mīlu jūs ! (heart), čau .

.........................,

“Kamēr vīrietis pulēja savu mašīnu, viņa 4 gadus vecais dēls paņēma akmeni un ievilka švīkas mašīnas sānā. Dusmās vīrietis paņēma dēlēna roku un sita pa to vairākas reizes, neaptverot, ka sit ar uzgriežņa atslēgu.
Slimnīcā zēnam nācās zaudēt pirkstus, sakarā ar neskaitāmajiem lūzumiem.
Kad bērns ieraudzīja savu tēvu, ar sāpju pilnām acīm viņš jautāja :”Tēt, kad mani pirkstiņi ataugs?”
Vīrietis bija tik sāpināts, ka nespēja parunāt. Viņš aizgāja atpakaļ uz savu mašīnu un nikni to spārdīja vairākas reizes. Sašutis pats par savu rīcību…., sēžot mašīnā viņš skatījās uz ievilktajām švīkām. Dēlēns bija uzrakstījis: “Mīlu tevi tēti!”
Nākošajā dienā vīrietis izdarīja pašnāvību.”

Dusmām un Mīlestībai nav ierobežojumu. Izvēlies pēdējo, lai iegūtu skaistu, mīļu dzīvi, un atceries šo : Lietas ir, lai tās lietotu un cilvēki, lai tos mīlētu. Šodienas pasaules problēma ir, ka cilvēki tiek lietoti un lietas mīlētas.

remember

asaras*

manas asaras birst

mana būtība irst

kāpēc visi ļaunie darbi nāk atpakaļ divkārši ?

kāpēc tu nedomā divreiz pirms dari ?

mana sirds mirst

mans ķermenis sirgst

kāpēc cilvēki tevi pieviļ ?

un kāpēc tu pievil viņus ?

tavas asaras birst

tava būtība irst

līdz tev liekas tu mirsi ..

tev sāk likties tavas smadzenes smok

bet dziļi tevī gaisma plok

UN tad tu saproti, ka visu to esi pelnījis ..

palasīju pagājušā gada aprīļa ierakstus, tas lika atcerēties visu, ko tolaik pārdzīvoju, visu, kādēļ raudāju un atkal nedaudz pavlka uz gruzīgo, bet nekas rīt jauna diena, rīt viss sāksies, rīt viss būs labi !! kaut arī šodien nav slikti ! varbūt ...

run forest run

tu skaties uz citiem un labi, zini, ka negribi neko no tā, kas tiem pieder, ne grama no viņiem. mīlēt un būt mīlētam vai tāda nebija tā dzīves jēga, ko ?! dažreiz vienkārši gribas, lai citi cieš tev līdzi, vai priecājas, bet katrā ziņā saprot un izprot līdz pēdējam sīkumam, līdz pašiem taviem sirds dziļumiem. un kad tu padomā cik daudz no visiem taviem draugiem ir cilvēki, kas kad tu raudāsi liks tev pasmaidīt, vai kad tu smiesies liks aizmirst visu apkārtējo, kad tu padomā cik daudz tev tādu iznāk, cik tad ir ? es šeit neuzskaitīšu savējos un tu neuzskaitīsi savējos, viss paliks mūsu domās un nekur tālāk. un īsts draugs šo tekstu sapratīs, bet citam tas liks padomāt, es nezinu ko gribu un nezinu kādēļ šo raksru, pat īsti nezinu kam to adresēju, tikai nojaušu.... es mīlu savus draugus un mīlu savu dzīvi un ģimeni, dažreiz man liekas, ka nemīlu un lieku visiem par to nojaust, dažreiz es saku, ka nemīlu, dažreiz pat liekas, ka nīstu, bet sirds dziļumos zinu, ka mīlu. [mīlēt un būt mīlētam]

šodien saskārōs ar , ko tādu, ko nekad nebiju izjutusi tāpēc šāds teksts, vakara skriešana ir baigi laba padarīšana tā liek saņemt visus spēkus un neapstāties, tad kad liekas, ka vairs nevari, bet vēl jaukāk ir tad, kad domā, ka apstāsies, bet tavs draugs tev skrien pa priekšu un liek kustēties, viņš palīdz un uzmundrina, par to tev paldies ! ;]

pa manam ikdienišķi.

šīs brīvdienas pavadītas lieliski, bet pa cik pagājušās bija vienkārši šausmīgas, tad šīs bija labas, jautras un aizraujošas, viiss super. sestdien biju sacensībās, dabūnu trešo vietu, biju diezgan priecīga un, tad vēl kellijas zvans un apsveicieni, bija jauki, ka kāds par mani priecājas vairāk kā es pati ;] un svētdiena jau izplānota no plkst. 10:15, satikos ar aneti, kārtīgi izrunājāmies, ar kājiņām no dzintariem aizčāpojām līdz picērijai un atpakaļceļā nopirkām kasti saldējuma plastmasa karotītes un gājām uz pontoniņiem saulītē ēst. dīvaini, ka tikai pēc 20 min. sēžot un ēdot pamanījām, ka uz blakus uz tik dīvaini ilgi stāvošā vilciena jumta guļ cilvēks, ko tādu katru dienu neieraudzīsi, bet bija interesanti un pat nedaudz jautri un reizē, žēl, varu iedomāties cik tālu šī LV krīze šo cilvēku novedusi, lai uzkāptu uz vilciena jumta pagulēt, vēlāk paskraidīt, paēst, padzert, parunāties un beigās pat izģērbties un paspēlēt ķerenes ar policistiem, kas gan bija diezgan smieklīgi, nu, šeit to katrā ziņā nevar aprakstīt, bet šis vīrietis bija pilnībā normāls un nebija nekāds dzērājs vai bomzis vai kā tamlīdzīgi un brīnumainākais tas, ka šis viss notika mūsu pašu dubultu stacijā ! un tad dienas turpinājums, ar kelliju bija vienkārši awesome, tik daudz smējusies nebiju sen - eu, tie puiši uz mums skatās ! - nu, lai skatās, pamāsim ? :D, šo arī te nevar izstāstīt, bet katrā ziņā diena ārkārtīgi jauka un izdevusies aizgājām uz izrādi/konkursu, tad pasēdējām kafeijnīca un, tad gallerija rīga,tigerīts, un vispār tik daudz kā kopīga un pārrunājama, sen nebiju satikusi tādu cilvēku, vienkārši vēlviens mīļuks ;] un man tagad šausmīgi sāp pēdas, jo es biju saģērbusies, pa kellijas ikdienišķi, bet viņa pa manam ikdienišķi, bet jums to te tā nesaprast, jo tas gari jāstāsta un man tagad slinkums, bet katrā ziņā veiksmīgu un smieklu pilnu jums šo nākamo nedēļu, čau !

es gribu būt tavs vienīgais A variants.

šī diena ļoti ļoti muļķīga, skolā baigi sagruzījos par to, kas man principā šodien bija jādara - jāsaka, bet tad es paklausījos mūziku, vēlāk starpbrīdi kristiāna un dita man riktīg` uzlaboja garīgo, un tad es smaidīju un pasmaidīju vēl nedaudz un vēl nedaudz, pat tādos brīžos, kuros parasti nesmaidītu un palika labāk, daudz daudz labāk. treniņā šī diena izvērtās daudz labāk nekā biju plānojusi, bet man ļoti, ārkārtīgi ļoti nepatīk, kas es nezinu, kas notiks tālāk, ok, tu atnāci padejoji, pamēģināji aizgāji, zinu, man vajadzēja pajautāt, kas būs tālāk un man ļoti riebjas šī neziņa un būšana par 101 variantu, ko gan varētu attiecināt uz jebkuru dzīves jomu, viss ir izvērties diezgan stulbi un nejauki. labi, galīgu murgu uzrakstīju no kura tāpat saprata kaut ko labi, ja divi nē, viens cilvēks, āaaa.

+ šodien skolā bija puišu, starpskolu veleijbola spēli, cilāju karodziņu, dita skatījās vai es pareizi cilāju ;] un es atkal esmu stulba, pat ļoti. esmu uzaicināta pie skolas direktores uz to tur tipa apbalvošanu par olimpiādēm, tāpēc saņem māt. vienīgais nelabums ir tas, ka tieši tajā dienā, kad notiek starpskolu voleijbola fināls, uz kuru dažs labs gribēja braukt.

if U have heart and soul, U can rock`n`roll

šodien tāda diena nekāda. ir sākusies augšupslīde, varbūt anete saka pareizi un es to kontrolēju pati , bet varbūt arī nē. katrā ziņā šodien meitenes spēlēja volejbolu un no paša rīta pēkšņi izrādījās, ka man nav jāspēlē un biju dusmīga ne jau par to, ka man nebūs jāizgāžas skolu priekšā spēlējot, bet par to, ka es savu laiku, kuru varēju neizmantot skrienot uz mājām, paķerot somu un atkal skrienot uz treniņu, vienkārši notērēju izrādās bezjēdzīgos volejbola treniņos, nu, c`moon glaudāne taču varēja pateikt, ka es nespēlēšu un vēl es biju dusmīga, ka manā vietā paņēma, kādu, kas spēlē daudz sliktāk par mani, bet tas tā man bija jautri sēdēt maliņā un smieties. vienīgais, ko šobrīd gribu piemetināt, ka apbrīnoju sevi par to, ka vienkārši iedomājos kā būtu ja būtu un vienkārši uzlaboju sev garastāvokli par visiem 100% kaut arī labi, zinu, nekas tāds nenotiktu un nenotika. tas šodienai viss, cheers :D

un kad sāksies augšupslīde ?

yō, šodien tāda diezgan izdevusies diena, lai gan dažam labam(?), tā galīgi nepatika, skolā viss bija labi, es tiešām gribu sev uzšūt smukus un velkājamus svārkus, vasarai, ceru, ka man izdosies. treniņā mani nolika vienas sasodīti grūtas izvēlēs priekšā un ir tiešām sasōdīti grūti izvēlēties, ja tu nezini, kura izvēle būs labāka un pareizāka, es tagad nezinu, ko man darīt, rīt būs jāaprunājas ar dažiem cilvēkiem, jāpadomā, ko darīt, kā darīt, kad darīt un vai vispār darīt, jo es no visas sirds un smadzenēm nevaru izlemt, un kā man riebjas šī sajūta, jo apzinos, ka aiz tās stāv arī bailes.

es šoden vairs negribu runāt par visu negatīvo un šausminošo, vai vienkāršāk slikto, kas noticis pēdējās dienās varu, tikai pateikt, ka jutos sagrauta, pat ļoti, iespējams, nedaudz pazemota, nodota un vientuļa, dažādu iemeslu dēļ, tas radīja tādu, kā melnu negatīvu burbuli pakrūtē, kas vakar uzsprāga. bet šodien es smaidīju un centos, smaidīt. vakar man radās jaunas apņemšanās un domas un cerības, ka viss piepildīsies tā, kā vajag un tad kad vajag.

ATTIEKSME RADA ATTIEKSMI

why don't you need me

I got beauty

I got style

I got class

ans I got ASS

why dont you ..

man sagribējās.

why dont you love me ?

liekas, ka viss ir viens liels bezdibenis, viss iet uz leju, down, down, down.

viss ir sūdīgi un es tikko uzzināju, ka man telefona rēķins ir 15 Ls un tam klāt vēl drošvien nāks 7 Ls par to, ka tas ir mazcenas mobilais un, tas kopā ir 22 Ls, es varu iet nošauties, es vienkārši nezinu godīgi sakot, ko darīt, mani laikam tagad varētu saprast tikai anete un anna, bet āa, es nezinu, ko darīt, es pat īsti nezinu par ko, tas rēķins ir, nu, labi, es nojaušu, bet āaa, es eju nošauties, + man ir pazudušas austiņas, un es ļotiļotiļoti ceru, ka viņas būs dejošanas zālē, jo ja nē, es tiešām sākšu apsvērt domu par kāršanos, bet āaa, un vēl viss pārējais, kas it kā kopā ir sīkumi, bet kopā ir viens liels mučkulis, ko godīgi sakot ir diezgan grūti panest, bet vismaz šī dziesma uzlabo garastāvokli, tik žēl, ka nav neviens, kas varētu ar mani to dziedāt kopā.

U re my favorite song

brīvlaiks ir galā, pirmā skolas diena iesākusies visnotaļ ...., nu, vienkārši sākusies. it kā principā visur iet kaut cik necik labi, bet visu laiku ir sajūta, ka kaut kas trūkst, dažreiz tas ir spēks, dažreiz tas ir ..... kas cits. un vispār es esmu stulba un vēl visi pārējie lamuvārdi, kas ir manā vārdu krājumā, bet kurus šeit nerakstīšu. un man ļoti gribas to, kas pietrūkst tikai, es īsti nezinu, kas tas ir man ir tikai nojauta, daudz nojautu. [22:57:11] madara.: sekmes nav rādītājs, guntai arī labas sekmes viņa arī super :D un, ja ar sekmju izrakstu varētu iegūt visu ko vēlos, tad, nu, tu jau zini, tad man jau sen būtu bijis pilnīgi viss ko vēlos, es esmu vēlējusies un vēl vēlēšos.// un vispār jūtos, kā pēdējā neveiksminiece visur izgāžos, nekas nesanāk. un fuckin blablabla. un vispār man vairs nav nekā ko rakstīt un dīvainākais ir tas, ka es šo ierakstu vēlējos pozitīvu !

I want you to be my favorite song.

es esmu stulba !

kas tev liek tā domāt ?

hmm, mans milzīgais ... VISS !

mācēt pateikt paldies, kad otrs tevi pazemo.

emōcijas pilnīgi nekādas, jūtos tukša un izsmelta, sāp visas maliņas, nekas nekur nesanāk, tuvojas pāris nozīmīgas dienas, bet man pat nav spēka tām sagatavoties !! es pat nezinu, ko iesākšu brīvlaikā, pašlaik gribas gulēt, tikai gulēt un tad paņemt austiņas un gulēt atkal. man viss šobrīd riebjas, nu, ok izņemot mana ģimene un vēl dažs labs, bet viss riebjas, viss besī. šodien vismaz trīs cilvēkiem izdomāju 15 veidus kā viņus nogalināt, riebjas, riebjas,riebjas.

-elīz, tu resnāka nepaliec ?

-......

-elīz, tu resnāka nepaliec ?

-nu, palieku, palieku.
-nu, jā, tā tev arī vajag.
-...

-dažs labas dejo un tik un tā tievāks nepaliek !

tas pēdējais teikums tā kā par mani, jauka skolotāja man, ne ?

bet ziniet ko ?
ejiet jūs visi di*** !
saldus sapnīšus ! :]]

love or fuck my life ??

es jauns un bezrūpīgs. ****

es jauns un bezrūpīgs - paņemu visu no dzīves, tā lai nožēlot nenākas vēl drīz.

no 10 - 10, es mazāk neesmu ar mieru.

vai viegli būt jaunam ?? NĒ ! ir viegli būt jaunam, bezrūpīgam, trakam, neuztraukties par to, ko apkārtējie domā, pēc tam, kad esi pavārtījies skolā pa grīdām, neuztraukties, ko pārējie domās, kad norauj želūzijas, neuztraukties ne par ko, bet vai beigās nenāksies nožēlot ?? saistībā ar skolu, viss ok, esmu ar mieru kopā ar annu nodzīvot visu atlikušo gadu skolā kā šīs pēdējās dienas, jo godīgi sakot man ir pilnīgi un galīgi po*uj, ko šobrīd apkārtējie skolā par mani domā, kad skraidu apkārt puķainā zeķē bez viena zābaka, vai daru vēl nez ko , galu galā savējie sapratīs un smiesies, ārdīsies, trakos, līdzi, un pārējie ? - lai ieskrien sienā. !! galu galā cik ilgi es vēl būšu jauna ? cik ilgi iešu pamatskolā ? es negribu, lai mani kāds pēc tam majoros atcerētos. es tikai gribu dzīvot !

un saistībā ar lietu nr.2 , ir apbrīnojami, kā cilvēks mainās divās dažādās vidēs ! ir apbrīnojami kā viens vienīgs jautājums var sajaukt visu galvu ! jā, ja viss notiksies, tā kā varētu notikties, tas būtu pakāpiens par karjeras kāpnēm, bet tomēr, lai kā man dažs labs bieži vien nepatiktu, vai man beigās nebūs žēl, tā otra ? bet, labi, ko es te pirms laika murgoju, vēl nezinu, vai kaut kas notiks ! bet šonedēļ man ir labi, tā kā ir, it īpaši tad ja nr.2 neredzu !!!!

kaut kas galīgi murgains.
attā.

es - jauns un bezrūpīgs !

ir riebīgi redzēt, kā tavas vēlmes piepilda, kāds cits tavu acu priekšā :/

tagadējās emōcijas godīgi sakot nekādas. esmu sagruzījusies par trīs, nu, principā par divām lietām, trešajai nevajadzētu mani raustīt, nekādā ziņā. es, laikam pirmo reiz izjūtu tik lielu skaudību un, man pašai bail pat to teikt, naidu pret kādu cilvēku, jo man pagaidām, nav iespējas darīt to, ko viņa dara, kaut arī skaidri zinu, esmu labāka un, ka cilvēki x un y, ja tiešām būtu tāda iespēja izvēlētos mani nevis viņu ! pasakiet, lūdzu kāpēc man uz to šodien bja jānoskatās principā 2vas stundas ?? labi, es gatavojos kaut kam tādām, bet ne jau tik pastiprinātā formā ! **ja tev šķiet, ka kaut ko nevari pajautā, cik ļoti tu to vēlies. un tieši šobrīd es nezinu, ko es gribu !!un vēl viens jautājums sev --> ja man būtu iespēja vai es to izmantotu ??
un lieta nr.2 ir ļoti stulba un šeit to nerakstīšu, bet tiaki atgādināšu sev --> viņiem nevajag tevi, tev nevajag viņus !!

bet vispārībā skolā šodien gāja jautri, it īpaši laikam tad, kad iedzēram karstu šokolādi, kopā ar kristu :D,viņš ir tik smieklīgs. + vēl šodienas pirkumi, man arī tīiik. tikai tā dīvaini skolā bez annas un ditas, bet toties ar ievu forši parunājām, atkārtošos, mīlu tos trīs cilvēkus - meitenes, kuriem kā izskatās es esmu vajadzīga.

arlabunakti, visiem, es eju bojāt savu miegu un domāt par šīs dienas sarunām.

tev nevajag mani, man nevajag tevi.

pēdējā februāra diena - 28. februāris un godīgi sakot šis mēnesis ir bijis diezgan neveiksmīgs, tiešām, un es nesaprotu kāpēc es par to tik ļoti brīnos !? reāli sāksim ar to, ka visiem ir kaut kas ar veselību - es ar edvartu salaužam rokas, emīls izrādās, ka ir saulauzis roku un viņam viņa saaug nepareizi, mārtiņš salauž degunu un dabū smadzeņu satricinājumu, anna applaucē gurnu, kristaps salauž pirkstu, megija salauž kāju, raivim plaušu karsonis un dita arī tagad apslimusi, zinu, ka dažas lietas ir notikušas tikai pēdējās februāra dienās, bet tās tomēr arī pieder februārim. un šis viss ir tikai fiziskas traumas ! vēl varu runāt, ka šo mēness es jutos lielākoties sūdīgi (tas ir vislabākais un vienkāršākais vārds kā to aprakstīt), nezinu kā jutās pārējie un to arī neuzzināšu, jo daži ir labi aktieri, daži nestāsta lielu daļu - kas ? kā ? kur ?, un retumis personīgi manā gadījumā divi cilvēki, stāsta, ja ne visu, tad vismaz kādu daļu un tad uzreiz var redzēt, ja cilvēks uzticas tev un izstāsta, tad zini, ka viņam noteikti varēsi izstāstīt savu bēdu un varbūt viņš pasmiesies varbūt pagruzīsies(neteikšu paraudās) ar tevi, bet galu galā vienmēr sapratīs, vai centīsies saprast. par šo liels paldies annai un ditai un savā ziņā arī ievai. mīlu jūs. (heart)

bet, tagad vairāk par šodienu. būs jau aizritējuši divi mēneši šajā gadā (cik ātri laiks skrien, ne ?) un ar annu šodien runājām -->

anna : laikam jāsāk mācīties!

es: mēs jau sākām gada sākumā :D

es : labi, sāksim no nākošā mēnēša !
anna : nē, rīt sākas marts, bet es nebūšu skolā. tā nevar. tad jāsāk no aprīļa.

es : nē pirmais aprīlis ir joku diena, tad arī nevar. :D un tad jau paliek maijs, aii, sāksim nākošgad :DD

nu jā, tā rit mūsu apņemšanās jaunam gadam un es biju apņēmusies(atkal apņemšanās :D) visas savas apņemšanās šogad izpildīt. un no marta domāju, beidzot sākt kaut ko neko darīt !!

āa, un vēl viens secinājums --> tev nevajag mani, man nevajag tevi, dažas dienas atpakaļ runājām ar ditu, ka mēs paši visu laiku radam savus ideālus, kurus nevaram piepildīt un tāpēc esam nedaudz nelaimīgi un šis nepiepildītais ideāls mūs visu laiku grauž. piemēram, ja cilvēka ideāls, būtu, lai ir draugi , ēdiens un pajumte, viņš manā vietā būtu laimīgs, bet ja cilvēka ideāls ir , kāds cits konkrēts cilvēks, villa pie jūras un miljonus vērts bankas konts, un supermodeles izskats, protams, viņš nebūs visu laiku apmierināts. tā, nu, es izdomāju jeb pareizāk atcerējos jau, labi, zināmo, nav jēgas tiekties un mīlēt to, kas nav sasniedzams, vajag novērtēt un mīlēt, to, kas tev ir !!

būt mācītam vēl nenozīmē būt gudram.

šodiena, tāda tīri jauka padevusies. dienas sākumā projekta prezentācija - domāju, ka mums bija viena no viss labākajām, tajā grupā, bet man patika krista : "nu jā mums bija ļoti interesanta tēma, tikai es neatceros kāda. āa, jā preses konference :D". tas bija smieklīgi, likās, ka viss kaut cik necik labi gāja. un man patika, :]

vēlāk aizgāju uz mājām, sapratu, ka man nav tur, ko darīt un aizbraucu pie meitenēm uz lulu. tur dažs labs bija aizrāvies ar puišu trīcošajām labajām rokām :D.

un tad jau dienas nobeigumā aši aizčāpoju pie Omes, pabaroju punci tik ļoti, ka man palika slikti :D

aii, šodiena galu galā, tāda padevusies.

un es nesaprotu, kas ir ar maniem tiem dīvainajiem sapņiem, jo šoreiz jau nu noteikti tie cilvēki neskuma pēc manis, kā ieva saka. bet varbūt tas nemaz nebija sapnis, aii, labi, man apnika rakstīt.

un, ja kāds nezin man ir pašas labākās meitenes !

caur rozā brillēm.

šodien likās, ka viss būs labi un viss noskaidrosies, bet dzīve man parādīja vidējo pirkstu un aizgāja tālāk. kāpēc viss tā iet uz leju ?? aiai, negribu pat atcerēties, kādas domas skraidīja pa manu galvu šodien. un tūlīt atnāks mana mīļā jaukā māte, eju kārties !

KOPĀ SILTĀK.

šīs dienas secinājums ? - ja katram cilvēkam vienmēr blakus būtu otrs, kas sasildītu, segas ražotu plānākas, cilvēki būtu laimīgāki, bērnu būtu vairāk :D !

RĪT VISU PASTĀSTĪŠU SĪKĀK.

muļķe sirds tai nekad nekur nav gana.

cilvēka sirds ir ārkārtīga muļķe. tā pieņem lēmumus, kuri ir neiespēji un neiegūstami šos lēmumus tā izplata pa visu ķermeni līdz smadzenēm, un galu galā nonāk pie tā, ka visa cilvēka būtība vēlas to, kas ir nesasniedzams. vai nav muļķīgi ?

un es pati arī esmu stulba ! nokrītu trešo reizi uz lauztās rokas, lai gan vecākiem pateicu, ka tikai otro, tagad ļoti sāp, bet visiem pateicu, ka nesāp. noņēmu ģipsi, sasmērēju izdomāju, ka baigi sāp un uzliku atpakaļ, par nožēlu man liekas, ka roka atkal ir tāda pati kā pirms divām nedēļām un man ir bail iet pie traumotologa rīt! vai es neesmu stulba ?

un man pa galvu kopš vakardienas vai nu jau aizvakardienas sarunas ar ditu sporta stundā pa galvu šaudās visādas stulbumstulbas domas, so smadzenes, ja tās esat jūs shut up !

neko nezinu, neko nesaprotu, neko nemāku, roka ir lauzta, nekad neesmu pietiekami laba, esmu stulba, sirds ir muļķe, kas no tāda var sanākt ?

trīs jautājumi uz kuriem nevaru atbildēt. un šīs ir domas, kas mani pēdējā laikā ļoti nomoka, nezinu kāpēc. un šis nav pesimistiskais raksts, bet man ir aizdomas, ka pēc tāda izklausās.

say fuck U and just smile*

Čau, atkal ziemā. Lai gan pirms tam teicu : “Ziema, ej prom, game over!”, tagad saku : "c`moon ziema last round uzsit kādu - 26 un, tad game over". Cik jauki skatīties divas ar pusstundas uz laimīgiem, nē, ļoti laimīgiem cilvēkiem. Un atbildēšu uz Toma jautājumu par to vai es ienīstu valentīndienu, jo man nav čaļa ? --> nē, tā būtu mazākā problēma no visām, pašlaika šīs visas problēmas sāk krāties kaudzītē, vienā no maniem smadzeņu plauktiņiem, un es visu laiku cenšos aimirst, ka šis plauktiņš neizbēgami ātri saraujas !

Divi cilvēki man ir teikuši vai mācijuši šo frāzi --> "lalala, life is wonderful", katrs domāja, ko citu un teica man, ko citu, tagad šis vārds ietilpst manu apslēpto homonīmu skaitā, ehh, ko es te murgoju.

Un es diezgan ļoti gribētu dejot ar viņu, bet pat ja tāda iespēja būtu, tad sakrātos pārāk daudz problēmu un rastos iespēja plauktiņam pārsprāgt/

Vai vienmēr sāpēs ? - Nē, tikai tajās dienās, kas beidzas ar A ! /House/

nav svarīgi !

Čau, atkal ziemā. Lai gan es saku: “Ziema, ej prom, game over!”

Vakar visu dienu lasīju grāmatu, bada spēļu, trešo daļu - Mockingjay - Zobgaļsīli.
Daudz vielas pārdomām, un, tas pagaidām, viss, jo pārāk daudz sakrājies uz sirds !

Un rīt varat apsveikt mani 14smitaja vi**t*ļi pavadītajā V*******ā !!

dzīve kā šaha galdiņš.

jūtos, vāja izsmelta un pamesta. atcerieties teicu, ka pēc kaut kā laba vienmēr nāk kaut kas slikts ?

dzīve kā šaha galdiņš - melns, balts, melns, balts. šodien ir melns, tumšs, slikts. ceru, ka rīt būs balts.

life or something like it

vārda diena ar meitenēm nosvinēta godam, laikam, ja neskaita dažas sarunas un to, ka visiem bija uznācis gruzīgais, tā nedaudz, vienubrīd, viss bija gandrīz ideāli, it īpaši tajā daļā, kad pusi šampanieti izlēju pa logu, jo viņš bija ārkārtīgi negaršīgs un, ja man viņš vēl kādreiz būtu jādzer es tiešām izvemtos, viss garšīgākais no šampaniešiem, laikam ir un paliek bērnu šampanietis :]]

man tiešām prieks, ka manas meitenes bija pie manis un mēs tik forši pasēdējām un par to saku paldies ;**

nākošnedēļ tiekos ar aneti vēl vienā sleepoverāa, ceru, ka viss izdosies, bet, pagaidām , kārtošu istabu un, tad gribu noskatīties Life or Something Like It un, tad jau piezvanīšu laikam Kristīnei un sarunāšu par LV olimpiādi un nedaudz arī uz to pamācīšos !

bet, pagaidām, čau !! ;**

es Tevi neaprunāju, visu ko domāju saku tikai tavā klātbūtnē !!

ehh, šodien ļoti grūta diena, gan stundu ziņā - fizika, 2vas literatūras 2vi sporti un 2vas ķīmijas - sporti un ķīmijas, laikam bija visšausmīgākās stundas. un arī morālā ziņā, tik grūti skatīties kā divi mīļuki vienkārši visu laik staigā apkārt vieni paši gruzās un brūk, gribas vienkārši pieiet klāt sabučot, sabužināt, samīļot ieskatīties acīs un pateikt, ka viņi man ir paši labākie un ka viss būs labi, ko līdzīgu šodien izdarīju, bet ir grūti stāvēt kā klintij un rūpēties par savējiem, kamēr pašai gruzīgais nāk virsū. un nāk virsū, tiks stulba iemesla dēļ, ko pat kauns atklāt. varu pateikt, ka tāpēc, ka nesāp, bet katrs to var saprast citādāk, so man pohu* spriediet paši, tie kas gribēs uzzinās !

un šajā nedēļā esmu sapratusi cik daudz man viņas trīs nozīmē !!

lai kas arī būtu noticis un, lai kas arī būtu pārciests.

lācītis ar pildījumu*

esmu nolēmusi, ka obligāti ir jāmaina viena lieta un steidzīgi, citādāk vēlāk cietēja būšu es.

un kopš nākošās nedēļas esmu nobriedusi sākt piepildīt, zinu, ka šajā ziņā man nav stingra rakstura ņemot vērā, ka man vispār tāda diez kas nav, bet nu ok.

drīz vārda diena, nezinu, vai jautāt tēvam un aiziet ar pāris savējiem uz boulingu vai ko tādu vai nesvinēt, galīgi nezinu ko darīt !

šodien tik daudz emōciju, prieks, sajūsma, gruzīgais, nedaudz skaudība un tā tālāk, vajag atkal ar kādu izrunāties un ceru, ka sleepovers piepildīsies uzzināju, ka esmu liels garastāvokļa cilvēks, iepriekš to nebiju ievērojusi vajadzētu biežāk uzdot šādus jautājumus, bet man patika ditas atbilde - "madar, tu man patīc !" :DDD

UN sanda, es ceru, ka tu šo lasīsi un gribu tev novēlēt veiksmi un laimi, jaunajā skolā un jaunajā dzīvē un gribu, pateikt, lai arī, kas bija noticis Tu vienmēr vari piezvanīt un pajautāt, kā iet ? vai izkratīt sirdi. man šobrīd tiešām pohuj par tām bildēm, skolā tevis pietrūks, tagad zinot, ka vairs nenāksi atpakaļ, bučas, zemeņu blondīne. :]

life, love & lies

cik gan ilgi šeit neko neesmu rakstījusi, bet daudz darba. es te tik daudz, ko varētu uzrakstīt tik daudz, kas ir noticis, tāpēc laikam sākšu tā,nu, pa punktiem, lai neizplūstu garā nevienam nevajadzīgā tekstā :

1. tā laikam jāsāk ar to, ka svētdien bija LV kausa balle 2010.gada labākajiem dejotājiem un tur es uzzināju, ka mans mīļais elīžuks dodas uz Spāniju dzīvot un tāpēc aiziet no dejošanas un viņu visticamāk iespējams vēl redzēšu, kad tiksimies, ja tiksimies, bet paldies dievam viņa nebrauc tagad uzreiz, bet vēl iekš LV pabeigs 10. klasi, bet man viņas pietrūks, ļotiļoti un gribu viņai atvainoties par vienā no pēdējiem rakstiem publicētajā tekstā + vēl liene arī izskatās, ka iet prom, ja jau nav aizgājusi un so hell yeah es palieku viena, shitshitshit
2. skolā baigais informācijas uzliesmojums un es tiešām nezinu, ko par vienu cilvēku vairs domāt un kā pret viņu izturēties, bet vienu es varu pateikt, man viņa žēl!
3. dabūju 4.vietu LV olimpiāde un braucu uz pilsētu
4. tagad ir ārkārtīgi daudz darba un pats stulbākais, ka tas sakrīt kopā ar treniņiem, tāpēc pašlaik esmu atteikusies no daudzām sev mīļām nodarbēm
5. nedaudz vairāk ilgojos pēc kaut kā
6. esmu bijusi pret dažiem daudziem īgna un riebīga par to atvainojos
7. liels paldies, ditai, man ir milzīgi ļoti liels prieks, ka tagad ir tik labs kontakts izveidojies un manam tā teikt svarīgo cilvēku sarakstam ir jau kādu laiku pievienojies vēl viens vārdiņš
8. man tagad ir jauna ģimene tēvs - emīls, māte - ieva, brālis - edvarts, ome - začesta un es izdomāju, ka arī 7.pakāpes māsīca anna no kauguru čigānu radu ģimenes

esmu drošvien kaut ko aizmirsusi, jo tagad vairs nevaru atcer;eties, ko vēl gribēju rakstīt, bet katrā ziņā daudz, kas ir noticis vai uz labo vai uz slikto pusi es nezinu, bet tā ir ļoti liela viela pārdomām un ne tikai tā.

vēl šonedēļ sapratu, ka cilvēki, kas man ir likušies ārkārtīgi skaisti nemaz tādi nav

+++ es izdomāju, ka tagad gribu tādus matus kā viņai, bet diemžēl man laikam tādus neigūt, bet es centīšos + vēl ir dažādas idejas sakarā ar tā saukto skaistumkopšanu.

------- un man tā skola, ledus, sniegs jau sēž zem aknām!!

lalalalala*

what goes around, comes around

all I need ?? not U.

and I love my telephone*

šīs dienas skolā ir tik patīkamas un jautras, ka tikai to cilvēku dēļ, kurus tagad neuzskaitīšu ir vērts vispār uz to mocīšanas iestādi vilkties !! tāpēc Jums visiem saku paldies, ka Jūs man esat.

šī diena iesākās tik jauki, ka pilnīgi prieks, jau no paša rīta māte, kurai it kā vajadzēja būt dusmīgai uz mani iedeva man jaunu jaku, kuru šodien starp citu uzvilku un neviens nepamanīja, bet ahh, viss pēdēja laikā ir tik labi gandrīz viss!

ir gan viena šaize ar dažiem labiem dejošanā, bet tas cilvēks pats ir vainīgs, es nebūšu, tas cilvēks, kuru var tik viegli kā kaut kādu mantu paņemt un izmantot, kad otra nav, bet kad otrs ir vienkārši izlikties, ka es esmu tukša vieta. tā kā, tagad mana attieksme būs pilnīgi vienaldzīga, principā pohu* uz tevi mīļais cilvēk, kurš tā pat šiten to te nekad [drošvien] nelasīs !

bet kopumā pēdēja laikā viss ir baigi labi un domāju, ka turpmāk būs tāpat ja ne vēl labāk.
++ mans, nu jau nenozīmīgais, mīļais cilvēk, paldies, ka iemācīji, ka domām ir spēks !

shake up the happines

Brālis mani šodien nosauca par egoisti un laikam gribot negribot man ir jāsaka, ka es tāda esmu, nezinu gan cik lielā mērā, bet pēc pēdējo dienu notikumiem, es laikam to varu apgalvot droši.

Es esmu uzņēmusies drīzāk apņēmusies tik daudz , ko izdarīt, saistībā ar skolu un tikai tagad saprotu, cik smags darbs, tas varētu būt. UN GODĪGI SAKOT TĀ SKOLA UN AUKSTUMS MAN JAU SĒŽ AKNĀS !! šodien aizbraucu uz GC, protams, savas ieceres visas un galvenās nemaz nepiepildīju un visstulbākais ir tas, ka no vienas ieceres mani šķīra tikai viens santīms un es jau būtu laimējusi dāvanu karti 100 LS vērtībā :] , bet es šodien saskāros ar to, ko mana māte teica kādu gadu atpakaļ un es domāju, kādas stulbības viņa runā, bet šobrīd es droši varu teikt, ka LV lielveikalos nav ko pirkt !! nē, nu, protams, ir lietas, ko es gribētu iegādāties un tā un lietas, kas man patīk, bet kuras es neesmu nopirkusi un gribu, bet šodien es divas reizes ieeju veikalā un man nav ko pirkt es vienkārši neredzu neko kaut cik necik jēdzīgu. protams, ir dažas lietas no jaunajām kolekcijām, bet nu, jā ! sapratu vēl dažas lietas, kuras šeit nerakstīšu, bet kuras noteikti vajadzētu ja ne labot, tad vismaz nedaudz/daudz mainīt. un vēl vienā veikala ienāca galvā awesome ideja, bet vēl jāskatās vai to iznāks īstenot. un vispār es te visu laiku murgoju par veikaliem, jo vienkārši sen tur nebiju bijusi un ceru, ka tagad nevienam pamatīgi neuzkritu uz nerva kaut arī pat ja tā bija man ir pilnīgi vienalga. (te būs bezgala daudz komata kļūdu, bet tagad man vienkārši ir slinkums likt komatus)

*un man ir bail to teikt, bet pēdējās divas dienas esmu jutusies patiešām gandrīz laimīga un tagad nodarbojosar secināšanu kāpēc ?, bet ceru, ka šīs dienas turpināsies !!

*un man ir tik daudz lietas, kas jānopērk[ un tās nav drēbes]un tik maz naudas, stulbums.
TA KĀ, JA KĀDS, KAS IR BAGĀTS UN ŠO LASA UN IZDOMĀ, KA VAIRS NEGRIB BŪT TIK BAGĀTS :D, TAD ESMU AR MIERU VIŅAM/-AI PALĪDZĒT UN VIŅU NEDAUDZ IZPUTINĀT ;]]]

un par cik šis, man liekas, ir pirmais mans bloga ieraksts šogad --> mīlīši veiksmīgu jums nākamo dienu, nedēļu, mēnesi, gadu, dzīvi !! ;**

un anet, atbildes bija pareizas ;] ;*