nu, ko, ziemassvētki pagājuši (rakstītām kamanām), bez sniega, bez īstas ziemīšu sajūtas un bez tās ģimenes tuvības, kas vienmēr tik mīļi un nepārprotami parādīta filmās, jā. šķiet šie bija mani pirmie šāda veida ziemassvētki un tās sajūtas, kas manī iekšā raisās, labas sliktas ? nezinu, kārtējais jautājums uz kuru nevaru atbildēt. tagad viss ir kā tāds kiš miš ar rozīnēm, ar daudz daudz rozīnēm, kas man negaršo, ir pagājis tik īss laiks un tik daudz, kas jauns ir atnācis manā dzīvē, jauni cilvēki, jauni draugi, jaunas izjūtas, jaunas problēmas un to atrisinājumi, protams ir lietas, kas ir aizgājušas, bet tā ir pagātne, vismaz pagaidām, man pašai tā liekas. es pat nezinu, kā lai te kaut ko uzraksta, nosaucot un reizē, nenosaucot lietas īstajos vārdos, tāpēc es klusēšu un turēšu visu pie sevis līdz pienāks īstais brīdis un pārliecība, kādam to izstāstīt, jā (:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru