nezinu, ko domāt ? Jāņi nosvinēti, tā kā nekad, tajā darītas tādas lietas, kā nekad, uzzināts jauns par sevi un citiem, jauni iespaidi. Tagad nedaudz tāda sajūta, ka gribētos sēdēt mājās un miers, salikt visu pa plauktiņiem. Katrā ziņā pēc šī pasākuma, ir noteikts cilvēku kopums, kurus nekad mūžā vairs negribētu redzēt un ar kuriem negribētu runāt, ceru, ka viņi nepavilks līdzi cilvēkus ar kuriem kontaktu gribētu saglabāt, tad jau redzēs. Šodien sastrīdējos ar mammu, tas būs jālabo. Vispār sapratu, ka man ir superīgi klasesbiedri, žēl, ka tagad jau jāšķiras, un reizē nevaru sagaidīt, kad mācīšos jaunā skolā. Ai, bardaks galvā. tas arī viss.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru