tu skaties uz citiem un labi, zini, ka negribi neko no tā, kas tiem pieder, ne grama no viņiem. mīlēt un būt mīlētam vai tāda nebija tā dzīves jēga, ko ?! dažreiz vienkārši gribas, lai citi cieš tev līdzi, vai priecājas, bet katrā ziņā saprot un izprot līdz pēdējam sīkumam, līdz pašiem taviem sirds dziļumiem. un kad tu padomā cik daudz no visiem taviem draugiem ir cilvēki, kas kad tu raudāsi liks tev pasmaidīt, vai kad tu smiesies liks aizmirst visu apkārtējo, kad tu padomā cik daudz tev tādu iznāk, cik tad ir ? es šeit neuzskaitīšu savējos un tu neuzskaitīsi savējos, viss paliks mūsu domās un nekur tālāk. un īsts draugs šo tekstu sapratīs, bet citam tas liks padomāt, es nezinu ko gribu un nezinu kādēļ šo raksru, pat īsti nezinu kam to adresēju, tikai nojaušu.... es mīlu savus draugus un mīlu savu dzīvi un ģimeni, dažreiz man liekas, ka nemīlu un lieku visiem par to nojaust, dažreiz es saku, ka nemīlu, dažreiz pat liekas, ka nīstu, bet sirds dziļumos zinu, ka mīlu. [mīlēt un būt mīlētam]šodien saskārōs ar , ko tādu, ko nekad nebiju izjutusi tāpēc šāds teksts, vakara skriešana ir baigi laba padarīšana tā liek saņemt visus spēkus un neapstāties, tad kad liekas, ka vairs nevari, bet vēl jaukāk ir tad, kad domā, ka apstāsies, bet tavs draugs tev skrien pa priekšu un liek kustēties, viņš palīdz un uzmundrina, par to tev paldies ! ;]
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru