ziedonis

***

neesiet tik pārmērīgi lieli,

ļaujiet vismaz man būt mazam,

ļaujiet man spēlēties ar savu kāju īkšķiem !

redziet es guļu šūpulī

un abām rokām

bāžu kāju mutē.

atzīstieties, ka jūs jau esat lieli

un stīvi

un ka jūs vairs to nevarat.

tas ir ļoti svarīgi - laiku pa laikam

kļūt mazam, lai augtu liels.

ja jūs vairs to nevarat,

jūs esat kaut ko pazaudējuši.

spirāli.

atdzimšanu.

man liekas, mēs to nesaprotam -

spirāli.

spirāle nav tā gultas matracī

federe.

spirāle iet caur jums.

sakiet - vai jūs to jūtat, kā spirāle iet caur jums ?

vai jūs varat laiku pa laikam atgulties šūpulī,

spēlēties ar saviem īkšķiem un bāzt kāju mutē ?

ja jūs to nevarat, tad caur jums iet taisne.

taisne ir stīva.

un tad tas neko nelīdz,

ja jūs gultas federi saucat par spirāli.

tāpēc ļaujiet man būt mazam.

es spēlējos ar saviem pirkstiem,

es apgūstu sevi-

tam kas nāks :

brīvā dzejā, pantā ne ...

fontāni ..

spontāni

baigi iepatikās šis dzejolis, he.