cilvēka sirds ir ārkārtīga muļķe. tā pieņem lēmumus, kuri ir neiespēji un neiegūstami šos lēmumus tā izplata pa visu ķermeni līdz smadzenēm, un galu galā nonāk pie tā, ka visa cilvēka būtība vēlas to, kas ir nesasniedzams. vai nav muļķīgi ?un es pati arī esmu stulba ! nokrītu trešo reizi uz lauztās rokas, lai gan vecākiem pateicu, ka tikai otro, tagad ļoti sāp, bet visiem pateicu, ka nesāp. noņēmu ģipsi, sasmērēju izdomāju, ka baigi sāp un uzliku atpakaļ, par nožēlu man liekas, ka roka atkal ir tāda pati kā pirms divām nedēļām un man ir bail iet pie traumotologa rīt! vai es neesmu stulba ?
un man pa galvu kopš vakardienas vai nu jau aizvakardienas sarunas ar ditu sporta stundā pa galvu šaudās visādas stulbumstulbas domas, so smadzenes, ja tās esat jūs shut up !
neko nezinu, neko nesaprotu, neko nemāku, roka ir lauzta, nekad neesmu pietiekami laba, esmu stulba, sirds ir muļķe, kas no tāda var sanākt ?
trīs jautājumi uz kuriem nevaru atbildēt. un šīs ir domas, kas mani pēdējā laikā ļoti nomoka, nezinu kāpēc. un šis nav pesimistiskais raksts, bet man ir aizdomas, ka pēc tāda izklausās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru