pēdējā laikā sajūta, ka visi mani viens pa vienam aizmirst, labi, zinu, ka daļēji tā nav taisnība, bet 60%, manuprāt, tā ir. kad tu cilvēkam pasaki, ka iespējams drīzumā aiziesi, viņš necenšas ar tevi pavadīt pēc iespējas vairāk laika, viņš uzreiz atvadās un izlemj, ka --> aii, nu, ja jau viņa iet, nu, tad lai iet, kāda jēga ar viņu te ņemties, viņa taču tāpat drošvien aizies, lai ko arī es darītu ! <-- dažreiz tā nav taisnība.
*piedod, man, ka viss sanācis tā, piedod, man, zinu, pie tā esmu vainīga es, bet dažreiz arī es jūtos vientuļa un gribu, lai man kāds piezvana un pasaka kādus siltus, jaukus vārdus, diemžēl tieši tajās dienās, šos mīļos siltos vārdus uz manu telefonu sūta tikai un vienīgi draugiem.lv
*no kapučīno visgaršīgākās ir tikai putas !
*un, jā, es esmu LV, ja kādam, tas interesē !!
raksts sanāca ļoti pārspīlēts un dusmīgs,
bet tas diemžēl ir labākais uz ko esmu spējīga.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru