nespēju šobrīd sakarīgi domāt, jo aiz katrā otrā vārda par radušos situāciju, manā galvā nāk lamu vārdus un labāk es rakstu blogu, kurš sastāv no lamu vārdiem un ir patiess, nevis, atkārtoju vienu un to pašu zilbi "Pī pī pī" atkal un atkal, kamēr būtu nomierinājusies. Man vienkārši tik ļoti kaitina tas viss, kas tagad notiek, bļin, ja tu aizstāvi savus draugus, tad tu nahuj uzreiz skaities stulbs ? Ja tu vienkārši muļķojies un neizturies pret visiem pazīstamajiem cilvēkiem, kā pret labākajiem draugiem, tad tu bļeģ, skaities iedomīgs ? Ja tavā izskatā ir kāds defeks, tad tu esi neglītākais cilvēks pasaulē ? Ja tā, tad cilvēks, kurš par mani šīs visas huiņas runā, ir nahuj vienā maisā liekamies ar mani, jo augstāk minētie ir viņa principi ne manējie. Man vienkārši riebjas viss šis, man riebjas tas cilvēks un man riebjas, viss kas ar viņu saistīts, ņemot vērā, ka es neko viņam neesmu nodarījusi vai pateikusi, lai viņu aizvainotu, un ja kaut kā esmu viņu aizvainojusi, tad viņam vispār nav iekšu, un viņa raksturs būtu pielīdzināms, 9 gadus vecam skuķim, kas jēdz tikai to, kā apvainoties, un vēlāk runāt tālāk huiņas. Bet nekas, gan dzīve Tevi izmācīs, tāpat šādi turpinot, tu nekur tālu netiksi, un ja tiksi, tad visu cieņu. Vienkārši, kaitina, ka kad es esmu beidzot 16 gadu vecumā iemācījusies nevērtēt cilvēkus pēc izskata, vai tikai pirmā iespaida, tad kāds tieši tā dara, pret mani. Gribētos tagad kādu piekaut.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru