mānīgās ilūzijas

Lasu Ditas iedoto N.Robertsas "Mānīgās ilūzijas", pēc ilgiem laikiem atkal kāda grāmata atkal spēj mani ieraut sevī, Ditai bija taisnība, viņa teica, ka pēc grāmatas izlasīšanas iekšā ir tāda kā tukšuma sajūta, bet man jau lasot grāmatu tā sāk parādīties, tas ir tik dīvaini, ka tas mazais koka klucis, kuru sarakstījis, kāds tāds pats cilvēks, kā tu pats, spēj, tā ieurbties tavā smadzenēs uz sirsniņā. Domājot par to cilvēku likteņiem grāmatā, jūtot tiem līdzi vai apbrīnojot, bet tādi cilvēki, laikam pastāv tikai grāmatās, laikam tikai grāmatā, tu vari lasīt par puiši, kurš ir kā traks meitenes dēļ, kurš nespēj nedomāt par viņu, kurš skrien viņai pakaļ lai kur viņa dotos, kurš ir gatavs piekaut pasauli, ja tā viņai darīs pāri, kurš viņu mīl dažbrīd vairāk par sevi, negaidot, neko pretī, jo viņš gluži vienkārši nespēj tam pretoties, viņš nespēj nesajust viņas smaržu, ja viņa gājusi garām, viņš nespēj neskatīties uz viņu, ja tā ir blakus, kaislība viņu starpā, lūk, kas tas ir un par to laikam, var tiešām lasīt tikai grāmatās, muļķīgās grāmatās. Un tas būs jāatceras lasot grāmatu tālāk, lai cik grūti tas arī būtu, grāmata būs un paliks tikai un vienīgi grāmata. Un kaislība, kura tajā aprakstīta, kaislība dzīvot, kaislība piedzīvot un kaislība mīlēt, ir un paliks tikai grāmatā.

sporta apavi (:

Tad, nu, tā, ceru, uz cilvēku atsaucību. tagad sekos pa visam neraksturīgs raksts man.
Bet piedāvāju, nopirkt, no manis labus sporta apavus no kādas firmas ar nosaukumu "Donnay".
Diemžēl man pašai šie apavi ir par lieliem, krustmāte atsūtīja no Anglijas, un ļoti žēl tādus laist postā.
atdošu par Ls 15, bet vispār par cenu, varam vienoties. Apavi ir tiešām labi un kvalitatīvi. Izmērs 41/42.
Ceru, uz kādu kurš šo lasa.
Sakontaktēt varam caur draugiem.lv(madara ilze),e-pastu(madara.ilze@gmail.com) vai telefonu(28312283). Būšu ļoti priecīga un atsaucīga (:

EJ DIRST E.O. !

bļeģ, ja jau tev ir nahuj pohuj uz mani, par mani un tā tālāk, tad kāpēc tu, saulīt, nevari vienkārši aizpist savu muti, un klusēt, turpinot sava resnā sūda būšanu, tālāk ?

nespēju šobrīd sakarīgi domāt, jo aiz katrā otrā vārda par radušos situāciju, manā galvā nāk lamu vārdus un labāk es rakstu blogu, kurš sastāv no lamu vārdiem un ir patiess, nevis, atkārtoju vienu un to pašu zilbi "Pī pī pī" atkal un atkal, kamēr būtu nomierinājusies. Man vienkārši tik ļoti kaitina tas viss, kas tagad notiek, bļin, ja tu aizstāvi savus draugus, tad tu nahuj uzreiz skaities stulbs ? Ja tu vienkārši muļķojies un neizturies pret visiem pazīstamajiem cilvēkiem, kā pret labākajiem draugiem, tad tu bļeģ, skaities iedomīgs ? Ja tavā izskatā ir kāds defeks, tad tu esi neglītākais cilvēks pasaulē ? Ja tā, tad cilvēks, kurš par mani šīs visas huiņas runā, ir nahuj vienā maisā liekamies ar mani, jo augstāk minētie ir viņa principi ne manējie. Man vienkārši riebjas viss šis, man riebjas tas cilvēks un man riebjas, viss kas ar viņu saistīts, ņemot vērā, ka es neko viņam neesmu nodarījusi vai pateikusi, lai viņu aizvainotu, un ja kaut kā esmu viņu aizvainojusi, tad viņam vispār nav iekšu, un viņa raksturs būtu pielīdzināms, 9 gadus vecam skuķim, kas jēdz tikai to, kā apvainoties, un vēlāk runāt tālāk huiņas. Bet nekas, gan dzīve Tevi izmācīs, tāpat šādi turpinot, tu nekur tālu netiksi, un ja tiksi, tad visu cieņu.  Vienkārši, kaitina, ka kad es esmu beidzot 16 gadu vecumā iemācījusies nevērtēt cilvēkus pēc izskata, vai tikai pirmā iespaida, tad kāds tieši tā dara, pret mani. Gribētos tagad kādu piekaut.