pa šo laiku tik daudz kas noticis, ka nu tikai. galvā, nāk, tas tumblrā lasītais teksts, ka tu dzīvo un dodies uz priekšu, un liekas, ka viss apkārt tev mainās, bet tad tu paskaties atpakaļ un saproti, ka tagad esi pa visam cits cilvēks. šī sajūta nepamet arī mani, man šķiet, ka viss ir tik ļoti mainījies. kaut kur uz labo pusi, kaut kur varbūt uz kreiso, bet, nu, es nezinu. esmu šo to sapratusi un ir arī lietas, kas ir aizmirstas. dzīvoju, tā, lai neko nenožēlotu, bet ar mēru, reizē arī izvērtējot savas iespējas un vēlēšanās. dzīvoju sev un tikai sev, no šī paša brīža, jā !
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru