nu, tad tā pirmā nedēļa ir pagājusi, esam pārvākušies un dzīvojam, laimīgi tālāk, diemžēl šie vārdi nesakrīt ar to, kā īstenībā ir. dažreiz liekas, ka viss ir tādā dirsā, bet tad es atceros visu labo, kas noticis, lai cik grūti būtu izdomāt to , to labo. ar vecākiem tieši šobrīd attiecības nekādas, viņi tik visu laiku maļ cik viņiem redz tagad ir grūti un, ka es redz vispār nepalīdzot un neviens neiedomājas, ka man varbūt arī nav viegli, protams, ir bezcerīgi, to iestāstīt cilvēkiem, kuriem draugi neko daudz nenozīmē. kas kad tu gribi aizbraukt pie kāda ciemos, prasa, kāpēc tu gribi braukt, un ko tu tur darīsi, cilvēkiem, kas nesaprot vienkāršu draudzību. skolā, kā skolā, esmu galīgu sākusi slinkot un tieši neīstajā laikā, bet būs jāsaņemas, esmu laikam tas cilvēks, kuram vajag kādu, kas pabīda, bet nevis kādu kurš dusmojas, bet kādu kurš vienkārši liek visu izdarīt laikā.
aii, vispār tagad galvā tāds bardaks, ka nezinu, kur likties un, ai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru