we gonna dance until we die

.tv on the radio [wolf like me, wolf like me, wolf like me, wolf like me] tv on the radio.

šodien visnotāļ interesanta diena, dejas kā jau dejas, ja neskaita to, ka man saplīsa kurpes un nebija ar ko dejot, bija jādejo ar horeogrāfijas čībiņām, kuras visu laiku krita, nost, vēlāk vispār zeķēs, nice, bet, nu, man jau vienmēr veicas. ak, man vajag tik daudz naudas, tagad šūšu jaunu standartakleitu + vēl man vajag jaunas St kurpes, tīčerus, un derētu arī jaunas La kurpes. tātad kleita un trīs pāri kurpes ! kopā, +/- 500 Ls, kur lai es rauju naudu, vecākiem tā kā kauns prasīt trīs jaunus kurpju pārus, jo kleita jau maksās !!! izklausos drošvien stulbi, bet tādas tagad ir manas izjūtas, ehh.

un, anet, neviens nav par tevi aizmirsis, vismaz es ne. vienkārši gaidīju 1. septembra pastu :]

story by heart ^^

šī nedēļa principā bija lieliska. atļaušos izmanto šo vārdu --> LIELISKA. tik žēl, ka šodien, piektdien, nesatiku Paulu, bet izskatās, ka viņa arī netika, jo nedeva nekādu ziņu par sevi. lai vai kā mums vēl ir vesels mācību gads priekšā. jāsāk domāt tā kā Anete teica nevis dzīvot no vasaras līdz vasarai, bet no skolas līdz skolai, tad varbūt tiešām vasaras vilksies ilgāk, kaut arī es atkal pažēlošos NEGRIBU , NEGRIBU, NEGRIBU SKOLU !!!!

otrdiena, kā parasti trenniņš, tad atkal pasēdēšana mājās, tajā brīdī domājot, ka šī būs kārtējā mājās nosēdētā un izniekotā vasaras diena, bet vakarā tomēr aizbraucu pie Omes noskaidrot dažus faktus un papļāpāt, jo vasarā tā īsti neesmu ar viņu runājusi utt. katrā ziņā garlaicīga diena.

trešdiena, viena arī sasodīti laba diena. trenniņš smieklīgs un jautrs. pēc trenniņa satikos ar tik mīļo un sen neredzēto Annu, ko mēs darījām ?? :

• tātad no sākuma uzzinājām visus svarīgākos jaunumus viena par otru
• pastaigājām gar jūru
• aizgājām uz lulu[ anet, man tevi būs uz turieni jāaizved]
• tad aizgājam pie annas uz mājām - padzērām tēju, pačilojām
• tad visu jautrā iešana līdz pentegonam ar vienu lietus mēteli uz diviem, cik žēl, ka viņš saplīsa, bet nu tā izpaužas huligānisms Jūrmalā :D

jā, tā izpaužas mūsu huligānisms jūrmalā ;D

un pats galvenais paldies, tev anna ka palīdzēji man izvēlēties mēteli šai ziemai, abas būsim košās krāsas :D sarkanā un dzeltenā ;D ar spilgti zaļiem zābākiem utt. :D

ceturtdiena, trenniņš, tad nogurdinošs brauciens ar Žaneti pie šuvējas. ak, kā es gribētu tādu kleitu, kaut nu būtu tāds audums veikalos, kādu man vajag !! vēlāk, Dzintari, kur mani sagaidīja mana Anete. jā, tieši tā mana, pāri visam :]. kas tik tur nebija :

• manas aizmugures sāpes sēžot uz riteņa bagāžnieka, slapjās kedas, kad Anete brauca cauri peļķēm un atkal aizmugures sāpes
• garšīgie lielie saldējumi, visu laiku, kad par viņiem iedomājos, sakārojas, mm.
• pusdienas, makaroni ar sieru.
• jautājumu rakstīšana
• tēja, siermaizītes, chills
• vasaras jocīgais notikums

un tā es varētu saukt vēl vairākus punktus, kurus atceros ar prieku, bet pagaidām, pietiks :] man bija ļoti liels prieks, kad tu atbrauci un par to ka pavadīji ar mani laiku. ak, NY, teilors, džeikobs, bellas rokassprādzes, džeks jans un vēl, un vēl.

- vīrieša ideāls ?

- čaks !

- un kā tad ar džeikobu ??

- ai, pareizi džeikobs arī !!

un vēl daudzas sarunas, kuras tagad te nerakstīšu ^^

piektdiena, biju sēnēs, izklausās kā kaut kāda veca Ome, bet tiešām biju sēnēs. kā dažs labs saka - te jau gailenes var ar izkapti pļaut :D

pagaidām, vienīgais mīnuss šai nedēļai ir, tas, ka šodien nesatiku Paulu, bet gan jau :]

cheers, ^^

:D

muti ciet būdā iekšā. :] :D

heh, šodien bija sasodīti laba diena, mm. dienas pirmajā pusē biju pie tik ļoti mīļa un manai eksistencei vajadzīga cilvēka pie Lauras :] ahh, kā man viņas pietrūka, es viņu tik sen nebiju satikusi un tagad uzzināju daudz ko jaunu. ar viņu bija tik jautri, nopietni. daži labi alkohola reibumā uzvedas tā kā mēs pilnīgi skaidrā :D rāpjamies iekšā mājā pa balkonu, pierijamies picu, sēžam ārā uz asfalta gaidot, kad Omīte atnesīs mājas atslēgas, ejam uz maximu, lai varētu nokārtot dabiskās vajadzības, bet visvairāk, laikam iespiedīsies atmiņā, tas kā es vedu viņu uz riteņa stūres [ pirmo reizi mūžā kādu vedu uz riteņa stūres] un kā mēs nokritām pie citu cilvēku kājām :DDD un vēl, un vēl. no malas droši vien lasot varētu šķist stulbi, bet tas viss bija tik faken jautri, ahh. man tevis tā pietrūka, saulīt. vēlāk pačiloju ar dažiem cilvēkiem uzzināju daudz jauna. un nevaru beigt pārdzīvot par to, kādi mums te vietējo veikalu pārdevēji bija, ha. vakarā braucu ar riteni gar upi uz dubultiem izvēdināju galvu, optimilizējos un aizbraucu sačinīt visu ar Omi. bija tik faken faken faken jautra diena !!! ahh, pēc astoņām dienām vasaras bēres, būtu jau jāatzīmē kārtīgi, diemžēl valsts neļauj :D

part of dream catcher. ^^

tomēr nopirku tos svārkus un kur, lai es tagad rauju naudu pārējam !!!!?

šodiena ar Aneti bija lieliska, ahh, parunājām, beidzot es dabūju jaunu lasāmvielu savām smadzenēm :] un es gribu to būdiņu ar auskariem uz Jomas ielas visu, kas tajā ietilpst, kāds man negrib viņu uzdāvināt uz z-svētkiem ?? :D

kāpēc es atkal nevaru izvēlēties ir divi mēteļi viens klasiskāks skaistā dzeltenā krāsa, kas ziemā varētu atgādināt vasaru ^^ otrs - otrs rūtains ar kapuci, katrā ziņā ne mazāk skaists kā pirmais, bet, manuprāt, lai cik smieklīgi, tas arī neizklausītos labāk atbilst man, ahh, nezinu kuru, lai pērk, jo abi maksā dārgi. dzeltenais ir kvalitatīvāks, jo ir no benetona, bet rūtainais arī, bet ne tik ļoti, jo ir no zaras, ko lai es pie velna daru ??

šodien mammai paprasīju :

- vai tad jau sākas rudens ?

- nu, kas ir septembris ?

- rudens.

- un cik dienas ir līdz septembrim ?

- nepilna nedēļa.

nē, tajā brīdi, kad to apzinājās visas manas smadzeņu šūnas, tiešām gribējās kliegt skaļi pa visu vilcienu, nē, nē ,nē ! nesaprotu tos cilvēkus un tādus pazīstu daudz, kas grib skolu. negribu skolu, negribu rutīnu, NĒ, NĒ NĒ !!!

nākošā nedēļa visa pilna pirmdien tikšos ar Lauru, ak, kā es pēc viņas skumstu, man tevis pietrūkst, saul !!!! :*

otrdien, trešdien, ceturtdien trenniņi, bet to kas notiks pēc viņiem nekad nevar zināt (giggle)

ceru, ka ceturtdien ar Aneti piepildīsim savus plānus

un piektdien kā jau piektdiena svētki, ceru satikt Paulu :)

kaut šī nedēļa vilktos mūžigi, kaut nebūtu skolas. jau no domas vietas par to, ka skola nepastāv jums nerodas smaids un nepaplašinās laimes hormoni ?? :D :]

1. solis tuvāk

šodien pamodos ar prieka pilnu domu, ka satikšu sen neredzētu cilvēciņu, bet diemžēl viņam bija daži iemesli, kuru dēļ, viņš netika. žēl, jo tādējādi izjuka arī visi mani dienas plāni un domāju, ka tā būs vien no tām bezcerīgajām dienām mājās, bet tad es piezvanīju kristiānai aizbraucām un jūru nopeldējāmies, ūdens bija ļoti auksts vismaz man, pārrunājām jaunumus un es sapratu, ka nevar ar vienu cilvēku pavadīt, katru otro dienu visas vasaras garumā, jo vienkārši beigās sanāk, ka nav īsti par ko runāt, jo viss ir izrunāts vairākas reizes, vajag pauzīti un, tad visu sākt no jauna. tad bija doma braukt uz hesburgeru, bet beigās es izdomāju, ka negribu tērēt naudu burgeram un tā nu kristiāna aizbrauca uz darbu, bet es uz mājām. tur es visu mazliet sakārtoju, visu izņemot savu istabu. un tad pa cik man nebija, ko darīt izdomāju iziet pastaigā un aiziet uz drogām šo to paskatīties. nopirku it kā neko īpašu, bet dažas no tām lietām, ko jau nometnē biju izdomājusi pirkt un sapratu, ka nav jēgas taupīt to naudu, ko man uzdāvināja, jo man vajag tik daudz lietu ! un tā pat par to naudu, ko man uzdāvināja to ko es gribētu nevar nopirkt un es sevi pazīstu, ja kaut ko ļoti gribēšu, tad arī nopirkšu. pa ceļam uz mājām noskatīju sev auskariņus, nopirku saldējumu un izdomāju tālāko ceļu turpināt gar jūru, ejot es sāku atkal daudz domāt un sapratu šo to par ko priekšpēdējā ierakstā biju sūdzējusies/rakstījusi.

tas ko es ar šo rakstu un dienas izklāstu mēģināju pateikt ir, tas ka apstājoties ceļa vidū, lai paskatītos uz jūru un padomātu, es sapratu, ka esmu vienu soli tuvāk pilnīgai laimei, lai cik dažiem labiem, tas muļķīgi neliktos.

vēl es izdomāju, ka man mazliet tomēr pietrūkst viena cilvēciņa, bet es droši vien viņam ne, bet par to es vairs nebēdāšu, zinu, ka pati pie visa esmu vainīga un tā pat 1.septembrī viņu satikšu.

rain, rain, rain !

tikko sapratu, ka domām ir tiešām ir spēks ! pirms sākās negaiss un vispār nebija apmācies es domāju kaut šovakar būtu tāda riktīga vētra, negaiss un tajā brīdī, tas likās neiespējami, jo guļšņāju jūras smiltīs, saulītē, zem skaidrām debesīm. kad atbraucu mājās, debesis bija mazliet apmākušās un, tad kad es atkal iedomājos, to par ko tagad rakstu sāka anormāli gāzt. domās ir spēks !!

ņemiet manējos !

šodien pieskatu brāli, rīt trenniņi un, tad atpūta un atkal trenniņi, riebjas, kad laiks tik ātri skrien.

pa nakti nevarēju aizmigt, un beigās vienkārši sāku skatīties griestos un domāt, domāt par visu. kāpēc vienmēr liekas, ka citiem ir tik laimīga, tiešā nozīmē laimīga dzīve bez nopietnām problēmām. labi, es nesaku, ka manējās ir baigi nopietnas, [tās ir nopietnas man], bet es varētu nosaukt kaut vai pusi no klases meitenēm, un ne tikai no klases, kuru dzīve man liekas laimīga, nekādu rūpju un raižu, tikai ... un, tad es domāju, kas man trūkst, lai būtu pilnīgi laimīga ? kas man ir jāatrod, lai būtu laimīga ?? un šodien, lasot jūrā grāmatu es sapratu vienu lietu, kas man trūkst, bet nezinu vai to atrodot kļūšu laimīgāka .!? es jau nesaku, ka tagad esmu pilnīgs pesimisma pārņemts un nelaimīgs cilvēks, nē, tā pavisam nav, vienkārši skatoties un lasot, ko citi dara, vienmēr ir tāda dīvaina sajūta, mazliet dīvaina. es tagad nesaprotu, ko gribu, ko jūtu, tāda pagaidām, ir sajūta.

sajūta ir tāda it kā viss būtu un tomēr nekā nav.

lasu grāmatu jau desmit reizes izlasītu un tomēr kā es gribētu, lai viss dzīvē notiek tā kā grāmatā, kad viss scenārijs ir izdomāts un tikai vienīgais plus būtu tāds ja tev scenārijs nepatīk, tu to vari ņemt un pamainīt, es tā tiešām gribētu, dažbrīd.

es esmu savas dzīves autors

un rakstu savas dzīves lappuses

ir tik daudz lietu par ko es tagad gribētu uzrakstīt, tik daudz domu un apņemšanos ko it kā biju izdomājusi un atmetusi, viens nelāgs nu jau ieradums, tas ka es atkaļ ienīstu savu Māti, vispār es jau viņu neienīstu, bet vienkārši dažkārt piemēram vakar uznāk, tād kā riebums pret viņas uzskatiem, pret viņu pašu ; tik daudz lietu, kuras tagad pa punktiem neuzskaitīju, bet to visu tagad nerakstīšu.

visu laiku galvā skan trīs frāzes :

1. pēc kā es izskatos ? pēc oza zemes burvja ? jums vajag smadzenes ? jums vajag sirdi ? droši, droši ! ņemiet manējos !
2. es nesalaužu, es tikai izjaucu tā, ka nevar vairs salikt.
3. katram ir sava cīņa izcīnāma.

.

labi, es neienīstu savus vecākus man viņi vienkārši brīžiem mazliet riebjas, MAZLIET. tagad eju ārā un tur būs neliels funfunfun.

smokes kills slovely, ofcourst, who want to die fast :D

MURGS

es iesākšu ar parasto frāzi ES NEGRIBU SKOLU !!! sāk likties, ka es pilnīgi jūtu to, ka ar katru dienu skola nāk ar vienu soli tuvāk man, un es tā negribu atgriezties tajā rutīnā, kad katru rītu ir jāceļas,lai dotos uz tā saukto elli :D. es vienkārši NEGRIBU ! [ labi, pagaidām ar to mana žēlošanās beidzas].

pēdējā laikā uznācis tāds party garastāvoklis, pirms skolas nez kāpēc uznākusi vēlme tā kārtīgi izballēties, tā pa riktīgam. bet tikai lielākā daļa meiteņu gan no klases, gan ne no klases pašlaik ir kaut kādās nometnēs, laukos un tml.

pagaidām, vairs nav rakstāmā, lūdzu, kāds kam nav ko darīt brīvajā laikā uzrakstiet, jo pēdējās dienas vienkārši mirstu no garlaicības !!!

atkal uzrakstīju kaut kādu murgu, NEGRIBU SKOLU !!

negribu_

ahh, tik sen te neko normāli neesmu rakstījusi jau aizmirsies kā tas darāms :D, ja neskaita iepriekšējo rakstu, bet tas ir maznozīmīgs, jo domāts tikai priekš Anetes

- tagad tev kaut kas jāieraksta blogā !

- nē, man patīk rakstīt lēnām un vienai...

- nē, nu, tev kaut kas ir jāieraksta !

- nu, nē !!!

- nu, uzraksti, kad tu esi dzīva ..

- labi, uzrakstīšu, kad es esmu dzīva :D

tā arī vakar radās pēdējas ieraksts. visu šo laiku kaut kā vēl neapzinājos, ka skola ir TIK tuvu un ka no vasaras pāri palikušas tikai pāris nedēļas, ŠAUSMAS ... !!!

negribu skolu ! negribu, negribu, negribu !

laikam divu iemeslu dēļ :

1. es negribu mācīties, es negribu redzēt visus tos skolotājus it īpaši ņjušu, es negribu mācīties krievu valodu, es negribu rēķināt nekādus matemātikas, fizikas un ķīmijas uzdevumus. vienkārši negribu !! pāršķirstot dažas no šī gada darba burtnīcām, ja pirms tam vēl varbūt bija maza

[ pavisam minimāla] vēlēšanās varbūt dažas dienas aiziet uz skolu, tad tagad manā izpratnē skola varētu vienkārši izgaist, kā nebijusi un visi cilvēki varētu būt vienkārši gudri nemācoties entos gadus.

2. par otro iemeslu es pati vēl neesmu pārliecināta, jo īsti vēl neko nezinu, tāpēc šeit to neatklāšu

[...]

madarās, 9.augustā, ar Aneti jauki pasēdējām, uztaisījām kūku, dzērām šampanieti, viss kā vajag, bet, manuprāt, šajā nakšņošanā kaut kas mazliet pietrūka. kaut, kas nebija tā kā citas reizes. nezinu, vai tas bija labi vai slikti, bet kaut kas nebija. nu, vismaz, manuprāt.

[...]

par nometni neko nerakstīšu, vismaz tagad, ja nu vienīgi to, ka man atkal sāk sāpēt labā kāja un tas ne pavisam nav labi.

aaaaalive

Es esmu dzīva !!!