camp

rīt jābrauc uz nometni. izjūtas ir tādas pašas kā braucot uz horvātiju. daļēji gribas braukt un daļēji, nē. zinu, ka tur būs smagi jāstrādā un laikam arī, tas ir galvenais iemesls kāpēc es negribu braukt. es pat nevaru pateikt īsti iemeslu, kāpēc lai es gribētu braukt uz turieni, jo tāda īsti nav. man ir mazliet bail. bail no tā, ka pēc divām nedēļām gala koncertā. man kaut kas neiznāks, es kaut ko nebūšu izdarījusi tā kā vajag un , kad beigās es nebūšu attaisnojusi savu vecāku un ko tur slēpt arī savas cerības uz to cik labi es varētu dejot. citi saka, kas tad tur tik liels un nogurdinošs, tā taču ir tikai dejošana, tā taču ir tikai kaut kāda dejošana, kas nav salīdzināma ne ar kādu basketbolu, vai kādu citu sporta veidu. bet ..

make that go

Dzīves grāmata.

Es esmu savas dzīves autors

Un es par to nekaunos

Es rakstu ar tinti

Tādēļ nevaru dzēst kļūdas

Varu tikai mēģināt tās labot

Es esmu savas dzīves autors

Un rakstu savas lappuses uz balta

Dažreiz uz tā nokrīt kāda pile tintes

Un pārvēršas par asaru

Par sāpēm

Es esmu savas dzīves autors

Un rakstu savas dzīves grāmatu

Tajā ir tikai patiesi notikumi

Jo aplamie pārvēršas

Tie pārvēršas par sapņiem

Es esmu savas dzīves autors

Un rakstu savas dzīves lappuses ...

[ i. brūvere ]

daži drošvien teiks, ka dzejolis ir nošpikots

jā, to visu neesmu izdomājusi es pari

tā pamatdomu es ņēmu no kāda cilvēka atziņas

bet tās ir manas pašreizējās sajūtas

****

kāpēc man viss plīst ?? kāpēc es nevaru klausīties mūziku ??

caching fire.

ir tāda kā nomāktības sajūta, lai arī nav īstu problēmu. viss sāk riebties, viss ir apnicis, domas tikai ap vienu, viņu, bet pilnīgi bezcerīgas. es nevienam vairs neuzticos, tikai sev, to es esmu sapratusi. nevar paļauties uz citiem, jo tie citi vienmēr pieviļ, vienmēr. jo vairāk uz citiem paļaujies, jo vairāk abdedzinies, jo vairāk abdedzinies, jo vairāk sāp. zinu, cilvēks nevar mainīties vienā dienā. cilvēku maina notikumi, pārdzīvojumi, laiks, bet es gribu ... , es tik daudz ko vēlos. un, jo vairāk vēlos, jo vairāk paliek bail, ka nekad neiegūšu, to par, ko sapņoju.

viss plīst mantas un .., labi, ko es te murgoju, gribu ātrāk nometni, lai sāktos jaunas problēmas un varētu aizmirst vecās. diez mans tā sauktais partneris vēl vispār runā ar mani, nezinu. no vienas puses ceru, ka jā no otras, ka nē.

pa nakti vienkārši nevaru aizmigt. ir gan karsts, gan visu laiku visādas domas šaudās pa galvu. izdarīju kaut ko muļķīgu, bet varbūt līdzēs. pagājušajā vasarā pa bez tabu bija kaut kāds konkurss, par labām idejām kā atvēsināties vai kaut kā tamlīdzīgi, tad nu, es paņēmu vienu palagu ar ko guļu pa nakti un ieliku ledus skapī. ceru, ka šonakt man būs auksta sega un varēšu aizmigt ātrāk nekā šonakt [ 03:44 - tas bija laiks, kad pēdējo reizi paskatījos pulkstenī ]

airplanes

Can we pretend that airplanes

In the night sky

Are like shooting stars

I could really use a wish right now (wish right now, wish right now)

Can we pretend that airplanes

In the night sky

Are like shooting stars

I could really use a wish right now (wish right now, wish right now)

wont go ouietly

zvejnieku svētki bija ideāli. tas ir viss, ko par viņiem teikšu, biju domājusi, ka rakstīšu šeit par viņiem daudz, bet tagad nav ne garīgā nekā tamlīdzīga.

garīgais sabojāts, kāpēc man vienmēr jāsaka lūdzu, kad kaut ko gribu. vienalga vai es saku lūdzu vai ne rezultāts nekad nemainās .. rezultāts vienmēr ir = nekas !

telefons sačakarēts, bļin, man vajag jaunu telefonu es par viņu nevaru klausīties mūziku, baterija ir sačakarēta, vāciņš sakusis, labi man nevajag jaunu telefonu man vajag kaut ko izņemot datoru, kur klausīties mūziku, vnk ahh, vakar pa nakti gribēju paklausīties un, protams, skan, bet tik sūdīgi, kad riebjas klausīties, kāpēc nevar skanēt tik pat labi, kā datorā, visu laiku, kaut kas čarksts, pavadījums skaļāks nekā dziedājums, kāpēc man viss plīst ??

drīz nometne, priekš tās man vajag tik daudz lietu, tik daudz naudas,kāpēc visiem nevar būtu kabatā pa 100 LS ?

kārtējo reizi uzrakstīju kaut kādu murgu, bet es vienkārši nevaru izturēt !!!

nicehappynice

tikko saņēmu superīgas ziņas. es šodien braucu uz Lapmežciemu uz Zvejnieku svētkiem :) , happy.

divas naktis bez vecākiem un visa pārēja, nice. pēdējā laikā viss ir tīri labi, tagad divas naktis neredzēšu arī savu tēvu, nicenicenice. nezinu, ko lai vēl tagad raksta. uzdāvināju savai Omei kollāžu un parastās bildes, viņa bija baigi priecīga, es arī, jo vakar ilgi domāju, ko viņai dāvināt, ko taisīt, bet tgd viss ok. :] tagad laikam ieiešu dušā, izmazgāšu matus, sakrāmēsu somu un gaidīšu kristiānas zvanu. nezinu vai tur būs nets tā kā nezinu vai tikšu twitterā, bet ja kas zvaniet :]

kaut kas izdevies :]

svetā stefana sala kuras bildi liku pēdējā rakstā pirms došanās uz melnkalni :]

heh, šķiet, ka viss sāk iet uz labo pusi, gan mājās, gan arī ārpus tām. labi, ar tēti te ir MAZI konflikti, bet, ja viņš tagad, kad man ir labs garastāvoklis un es esmu ar mieru ar viņu parunāt par pilnīgi ikdienišķām lietām, sāk mēģināt tēlot kaut kādu baigi apvainojušos, tad pats vainīgs. manuprāt, viņš labi zina, ka es viņam piedošanu netaisos lūgt, jo nav par ko, kad es vienu dienu palieku mājās visu sakārtoju un iztīru, bet viņš iebrāžas mājās un sāk man braukt virsū par to, ka es visu dienu neesmu neko darījusi tikai virtuvi piekārtojusi, man tik ļoti niezēja pateikt --. tu laikam aizmirsu cik netīra bija virtuve, kura bija piebāzta ar netīrajiem traukiem, tu laikam aizmirsi, kādas saburzītu drēbju čupas mētājās uz dīvāniem un cik dīvāni bija netīri. cik vispār māja bija nekārtīga, tad es arī viņam pateicu. labi, tēt, nākošreiz es vispār neko nedarīšu un, tad redzēsim. viņš man atgādina pilnīgus stulbumus visu laiku, viņš laikam ir iedomājies , ka es esmu ome, kuru viņš visu laiku var apmuļķot vai vismaz mēģināt apmuļķot. un tas nu tiešām ir stulbi. mamma kādreiz teica, lai es paskatos uz sevi es taču esmu liela, un kā es uzvedos kā maz bērns aiz kā viss ir jāsavāc un kuram viss ir jāatgādina. nu, tad lai viņa dažbrīd pavēro tēti. tas ir stulbi, ko viņš brīžiem dara un stulbi pat nav īstais vārds, viņš vnk uzvedas tā kā tāds puišelis. labi, es nesaku, ka es uzvedos kā baigi pieaugusī un baigi nopietnā, bet tomēr viņš ir mans tēvs, nevis kāds klasesbiedrs, tas par tēti laikam arī viss, vienkārši kaut kur vajadzēja to izlikt ....

jā, tagad, kopš es atbraucu no horvātijas viss ir mainījies un kā es jau iepriekš teicu laikam viss sāk iet uz labo pusi, negribu gan to baigi kladzīnāt, jo sastrīdoties ar mammu viss atkal var noiet par burbuli, bet pagaidām viss ir labi. tagad man ir nosprausts mērķis sakrāt naudu digitālajai spoguļkamerai, jeb vienkārši fotoaparātam. es vēl nezinu, kādu fotoaparātu pirkšu kādas firmas un kādu modeli, bet zinu, ka tēmēju uz spoguļkameru. kaut ko līdzīgu kā ir Anetei jeb pareizāk sakot Andrejam. un es domāju, kad vienreiz es varu arī sakrāt, kaut kam ko es gribu, zinu, ka krāšana uz priekšu ātri neies jo vajag vismaz trīssimt četrsimt latu, bet tomēr.

šodien biju pie Anetes, tagad ilgāku laiku nesanāks satikties, jo Anetei ir dziesmu svētki un vēlāk viņa brauks uz Gulbeni un laikam gandrīz nākošajā dienā, kad viņa atgriezīsies es braukšu uz savu nometni, trennēties, dejot :] pie Anetes šodien pastaigājām, pačilojām, pafotogrāfējāmies, bildes iznāca gandrīz kā tāda īsfilma [ sapratīs, tikai Anete :]], paēdam pankūkas ar ķiršiem un biezpienu, ir tik labi un jauki ar kādu beidzot kārtīgi izrunāties par savām problēmām un dažām dziļākajām domām, tas ir forši, uzreiz atbrauc mājās pozitīvāk un laimīgāks (sun) :]

ši diena bija izdevusies un tas priecē, mazais Ēriks tik liels bija izaudzis vismaz man tā likās un tik mīļš un smaidīgs, kad mēs ar viņu spēlējāmies..., jā, gribētos jau vēl kaut, kad tuvākajā laikā uz turieni aizbraukt, bet ar tiem lakiem kaut kā galīgi nesanāk, bet nekas uzreiz pēc nometnes būs viena nakšņošana pie manis un viss būs labi :]

LV

hi, folks ! Im back. hehe, esmu atpakaļ, jūs pat nevarat iedomāties cik te ir labi. atpakaļ mājās. šī ir trešā nu īstenībā otrā. sestdien deviņos atbraucu mājās, uznesu mantas, uz istabu, ātri pārģērbos un 21:15 no trepēm bļauju mātei --. attā, es eju. ap 23:00 laikam būšu mājās. --. un tad tik maucu uz Jomas ielas svētkiem. žēl, ka Jomas ielas svētki nebija kādu nedēļiņu vēlāk, tad varētu šo to saplānot, bet nekas tā pat bija labi.

svētdien, kristiāna mani 11:00 pamodina un saka ejam uz jūru. viņa ir bišk uz manīm apvainojusies, jo es redz esot pārāk brūna :D, bet nekas, dažās kārtīgās dienās pie saules, viņas iedegums nebūs tālu no manējā . :D vēlāk visa dien uz rite;na dibens atkal sāp

pagaidām, man ir baigais slinkums kaut ko rakstīt par melnkalni un horvātiju, so vrb vēlāk ..

ES ĻOTI GRIBU SATIKT ANETI !!!!!?