kur vēl jūrmalā no rīta braucot uz skolu var redzēt stirnas ? nu kur. laiks vispār skrien neticamā ātrumā un, ja kādreiz man no tā bija bail, tad tagad ? tagad vairs nav. es domāju un domāšu par sevi un cilvēkiem kurus mīlu, šajās dienās šo to par sevi atkal esmu sapratusi. vispār dīvaini, man šķiet, katru reizi rakstu, kad esmu sapratusi ko jaunu, tas tikai norāda uz to cik mēs katrs esam neizsmeļams, katra diena, kā no jauna nodzīvota dzīve un īstenībā, tā jau arī ir, nevienu dienu neizdzīvosi divreiz. vispār esmu cilvēks, kas palaiž un skatās vai gribēs un vai nāks atpakaļ, daudz ko tā esmu pazaudējusi, daudz ko atguvusi. tagad tā padomājot dīvaini. bet galu galā, lai kas arī notiktu vienmēr atgriežos šeit, lai izliktu kādu noslēpumainu daļiņu no sevis šeit, jo te neviens neko nesaprot, taču lai es kādam izstāstītu visu kas man uz sirds ? nekad to neesmu darījusi un kad šķiet, ka to beidzot varētu darīt, vienmēr, kaut kas liek saprast, ka labāk nē.
es visu laiku rakstu, ka gribu mainīties vai vismaz domāju, ja nerakstu, bet kad tad es to sākšu darīt, ja ne tagad ?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru