gads iesākās, jauki, pirmās dienas, bija tiešām jaukas, bet gads nemaz neturpinās tik jauki.
es tagad varētu gari un plaši aprakstīt pašreizējo situāciju, ar dziļiem zemtekstiem un tā tālāk, bet es pateikšu, visu īsi, konkrēti un rupji - ar ģimeni dirsā ir, jā. visu laiku ir tās sajūta, ka ni tevis nevajag neko vairāk kā kaut ko ar ko var vēlāk palielīties apkārtējiem, un, kā sāk pazust kaut kas ar ko lielīties tā, tu esi sliktākais cilvēks, sliktākais bērns un sliktāka meita un māsa uz pasaules tu esi egoiste, kurai redz nekas neinteresējot un kura dzīvo citā pasaulē, kopā ar vienradžiem, kāpēc tad , kad tev viss ar draugiem it kā ir labi, tad noiet greizi ģimenē ? manī pat neklausās, saka , ka viņiem redz tagad par mani būšot vienalga un, tad, kad viņi saprot, ka mani tas nekā neietekmē, tad redz atkal viņiem interesē tikai savs bērns, man riebjas viss šis un, jā, aii, nu, vienvārd sakot dirsā ir, jeb nu, labi nav un sliktākais, ka ar to ar sevi jātiek galā kaut kā pašam, jo citi jau nekā nevar palīdzēt, vnk riebjas visa šitā situācija un jā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru