angels to fly

Nu, ko ir pagājis laiks, nē, nevis pagājis, bet paskrējis un skrējis nežēlīgā ātrumā, tik ātri, ka liekas, tikko taču bija tas pirmais janvāris, datums, kad visi plānojam savas dzīves, ko censties mainīt, ko nē. Man ir bijušas daudz pārdomas labas un ne tik labas, bet lielākā daļa no tām ir palikušas pagājušajā gadā, tāpat kā daži cilvēki. Katrā ziņā gribēju nonākt pie tā, ka tūlīt jau būs pāgājis janvāris un es tikai tagad esmu sākusi kaut ko darīt, smieklīgi, ne ? Un par to, man jāsaka paldies kādam rakstam žurnālā, kura nosaukums bija, "kāpēc es visu vienmēr atlieku uz pēdējo brīdi ?". Katrā ziņā, ir dažas mazās apņemšanās, kuras centīšos piepildīt sākot ar mācībām, beidzot ar izskatu, to vai sanāks vai nē, nu, pa to neuztraucos, gan jau redzēs, tas ir tāds būs būs vai nebūs nebūs. Piektdien mana vārda diena, nevaru izdomāt svinēt, vai nē, bet, nu, būtu jau forši, bet nezinu, man vajag, lai kāds mani pabīda un visticamāk, atkal nenosvinēšu, a ko darīt ? kam tagad viegli ? vispār, gribēju tik daudz ko rakstīt, bet tagad sāku čatot un galīgi aizmirsu atceros, tikai dažas frāzes, kā, piemēram, man krievu valoda nepadodas, jo man viņa nepatīk, vai man viņa nepatīk, jo nepadodas ? un vēl visādi filozofiskie teksti, šodien, šobrīd, diezgan labs garastāvoklis, laikam tāpēc, ka šī ir tā diena, kad kretīns sēž manī iekšā, varu pateikt jebko ko domāju jebkam acīs un uzgriezt muguru brīžos, kad tā nebūtu darījusi, bet ziniet ko ? būt kretīnam, jeb sievietes izpratnē kucei, maita vienalga, kādā vārda šo rakstura pakāpi mēs visi saucam, ir vieglāk nekā būt jaukai, mīļai un blabla , daudz vieglāk, varētu teikt, ka pat vieglāk, par vieglu. un pa cik šodien esmu noskaņota uz filozofiski kretīniskās(nevis filozofiksi kuciskās(tīri labskaņas dēļ)) nots, tad visticamāk, šī ierasta otrā daļa ir visai murgaini stulba, tad nu, ja es visā šajā penterī ticis līdz šai vietai varu tevi, saulīt, apsveikt, par mēslu lasīšanu, urrā !!! :DDDD

jā, esmu palikusi

nejaukāka,

rupjāka

un savtīgāka, bet

vai tas ir slikti ?

when feelings came out

gads iesākās, jauki, pirmās dienas, bija tiešām jaukas, bet gads nemaz neturpinās tik jauki.

es tagad varētu gari un plaši aprakstīt pašreizējo situāciju, ar dziļiem zemtekstiem un tā tālāk, bet es pateikšu, visu īsi, konkrēti un rupji - ar ģimeni dirsā ir, jā. visu laiku ir tās sajūta, ka ni tevis nevajag neko vairāk kā kaut ko ar ko var vēlāk palielīties apkārtējiem, un, kā sāk pazust kaut kas ar ko lielīties tā, tu esi sliktākais cilvēks, sliktākais bērns un sliktāka meita un māsa uz pasaules tu esi egoiste, kurai redz nekas neinteresējot un kura dzīvo citā pasaulē, kopā ar vienradžiem, kāpēc tad , kad tev viss ar draugiem it kā ir labi, tad noiet greizi ģimenē ? manī pat neklausās, saka , ka viņiem redz tagad par mani būšot vienalga un, tad, kad viņi saprot, ka mani tas nekā neietekmē, tad redz atkal viņiem interesē tikai savs bērns, man riebjas viss šis un, jā, aii, nu, vienvārd sakot dirsā ir, jeb nu, labi nav un sliktākais, ka ar to ar sevi jātiek galā kaut kā pašam, jo citi jau nekā nevar palīdzēt, vnk riebjas visa šitā situācija un jā.