mans boss ir ar mani

viss ir tik ļoti dīvaini, kā viena cilvēka īstenībā tik maza darbība var tevi ietekmēt, ņemot vērā, ka tas viss ir tikai galvā, ir tāds - ah, nu, tad jau tūlīt būs, bet nav. es gribu, lai man ir vienalga, lai ir tā kā pirms tam, kad pat neievēroju. un pa cik VISS IR GALVĀ, tam nemaz nevajadzētu būt tik grūti, ne ? viss rīt sāksim jaunu dzīvi.

šodien skolā bija tāds ēmo garastāvoklis, bet, jā. aii, es negribu vairs neko rakstīt.

what doesn`t kill me, makes me stronger

jāsāk mazāk ēst, mazāk domāt un vairāk darīt, un nevis vienkārši darīt kaut ko, bet darīt to, kaspašam patīk un darīt ar to, kas pašam patīk, tā teikt sev par prieku, man šīs dienas secinājums, tik žēl, ka grūti piepildāms.

tātad --> mazāk ēst -> principā, tas ir tīri dabiski, ka rudenī, mēs ēdam vairāk, jo mēs uzkrājam lieko ziemai, bet tas ir tikai principā, ja uzkrātais būtu nepamanāms, būtu daudz vieglāk.

--> mazāk domāt -> žēl, ka dažreiz nevar vienkārši atslēgt galvu, tā vienkārši ņemt un nedomāt par noteiktām lietām, zinu vēlēšanās muļķīga, bet dažbrīd ļoti nepieciešama.

--> vairāk darīt -ar domu, ka ir apnicis sēdēt un domāt, jā, kaut es būtu tik tieva, jā, kaut man būtu tādas atzīmes, jā, kaut man būtu šis un jā, kaut man būtu tas, pēc saviem mērķiem ir jāsniedzas, lēnām, pamazītiņām, bet jāsniedzas, žēl, ka vieglāk uzrakstīt nevis izdarīt, bet principā ja jau uzrakstīt ir vieglāk, tad ...

--? darīt to, kas patīk ar to, kas patīk, sev par prieku -? .....

i wish so much things but actually i want only one of them

esmu nedaudz sagruzīta un pa cik, tik daudz, kas maisās šobrīd pa galvu, nezinu, kur likties, vajadzētu ar kādu parunāties, bet jā, es nezinu, manuprāt, ka to, ka kaut kas notiek var redzēt pēc tā, ka es tik bieži šeit rakstu, bet tiešām nezinu, kur likties, tik daudz mazu problēmiņu, kas sakrājas vienā lielā, tūliņ, uzlikšu lādēties home alone un, cerēšu, ka tas pacels garīgo.

es sagaidīju 11.11.11 11:11 un vēlējos un, tam ir jāpiepildās.

family guy

šodien vēlreiz pierādās, tas cik stulba es esmu, vienkārši stulba ! kāpēc cilvēki vienmēr tiecas, pēc kaut kā labāka nekā viņiem ir ? es gribu, labāku, trenētāku(nevis muskuļotāku ) augumu, es gribu viņu (kaut arī neko nedaru, lai to iegūtu) un es gribu, lai mana mamma beidzot pieņem manus draugus. man ir apnikušas tās dienas, kad atnāku mājās pēc jauki pavadīta laika ar draugiem un māte, kā, piemēram, šodien pēc puišu spēles, paprasa ar ko es biju, es godīgi atbildu un, tās pārgrieztās acis un tā attieksme it kā viņi būtu paši sliktākie. man vienkārši gribas pateikt, nemēri visu ar vienu mērauklu, jo godīgi sakot es tikai tagad saprotu, cik superīgi draugi man ir, un man ir pilnīgi vienalga, ko viņa domā, jā. vienkārši žēl, ka šajā ziņā viņa ir tik aprobežota un zinot vienu notikumu, tā uztver visu, ja tā pat rīkotos pret viņu, viņa saprastu.

it`s time to go.

tad nu, tā, ceturtdiena, 03.11.11, Ievas dzimšanas dienā, forši pasēdējām, tā teikt iesvētījām jauno h20 un vienkārši parunājām, tā, kā sen vajadzēja, tas uzmundrināja un, manuprāt, arī satuvināja. nākošajā dienā, 04.11.11., mājturībā gatavojām, un man pēdējā laikā tik ļoti garlaiko un kaitina visi skolotāji, ka, nu, vienkārši gribas iesist viņiem pa seju, bet, tā būtu mazākā problēma. šīs pašas dienas vakarā notika Ievas dzimšanas dienas ballīte, ahh, traka naksniņa, tik daudz kas notika gan labs, gan slikts, ja mani mamma nebūtu palaidusi, es noteikti šobrīd pilnīgi un galīgi nožēlotu, ka nebiju. pēc šī pasākuma radās arī daži nejauki secinājumi, negribas par viņiem runāt, bet, jā. kā jau teicu ir cilvēki kuriem patīk skriet pakaļ un ir cilvēki kuriem patīk, ka skrien pakaļ viņiem, es noteikti kā lielākā daļa meiteņu piederu pie tiem otrajiem, lai arī cik smieklīgi, tas skanētu drīzāk medījums nevis mednieks. šajā, visā mednieku padarīšanā ir tikai viena problēma, dzīvē nenotiek tā, kā gribētos, vienkārši nenotiek un par to paliek nedaudz skumji, bet es cenšos nepieķerties, es negribu, drīzāk attālināties, es negribu atkal, es negribu, viss, lai paliek tā kā bija pagājušo gad` kad vispār neievēroju, viss, beigas. man liekas šeit ļoti strādā domu spēks par kuru runājām ar Ievu, nevajag pieķerties tiem, kuri brīvajā laikā par tevi pat neiedomājas. zinu, iespējams, visdrīzāk, ka tas nenovedīs pie nekā, par ko pēdējā laikā esmu domājusi, tās ir tās sauktās kā būtu, ja būtu domas, tām arī metam mieru, pietiek ! esmu izpaudusies šeit dikten` labi, bet domāju, ka neviens līdz šaj` vietai pat neizlasīs. vēl tik gribēju pateikt, ka man nav deju partnera, tā, kā tagad būs daudz vairāk brīvā laika. tik dīvaini, ka kādreiz, tik ļoti gribēju ar viņu dejot, domāju, ka tikšu uz augšu, ka beidzot izsitīšos, rakstīju pat rakstus ar nosaukumu "gribu būt tavs vienīgais A variants", skan gan nedaudz citādāk nekā vajag, bet tādas bija manas tā brīža emōcijas, atceros vēl, ka pirmajās nodarbībās, jokojām, ka varētu dejot kopā un tagad viss beidzās ar parastiem vārdiem "jā, ja kas es vairāk nedejošu, piedod". tieši pašlaik liekas, ka viss jūk un brūk, kaut arī dažas dienas atpakaļ viss vēl bija tik labi, bet tad iestājās tāds klikšķis kā slēdzot ārā gaismu un viss, bet vai es pati pirms kāda laika neteicu, ka katras beigas ir sākums kaut kam jaunam ? cerēsim, ka tas piepildīsies. un tagad mana vēlēšanās, katrā make a wish laikā būs viena, saistītā reizē ar visu, bet tajā pašā laikā ar neko, ja vēlēšanās varētu izstāstīt, tad es stāstītu, bet nevar.

+ pa cik jāsāk lietas saukt īstajos vārdos es - Anet, es nesaprotu, tu neesi saņēmusi manu vēstuli, vai kā ?