chin up, beautiful.

in life is no way to the happiness, happiness is the way

neviens nav ideāls, bet kāpēc daži cilvēki, tādi ir ? viņiem dzīve piedāvā visas ērtības, kādēļ tā nav visiem ? kāpēc dažus, kas īstenībā ir lielākā daļa cilvēku, apdala ? zinu, man jābūt man pašai, nav jāseko citiem, galu galā vai tad labs nenāk ar gaidīšanu ? tik bieži, īstenībā nespeciāli, esmu sev iestāstījusi, ka kaut kas ir pareizs vai kaut kas ir skaists, tikai tāpēc, ka visiem tas ir, vai visiem patīk, bet tagad būs citādi, es ceru, es varētu šeit sarakstīt tik daudz punktos par to, ko šobrīd vēlos dzīvē un ko sagaidu no tās, tik daudz dažbrīd bezcerīgu punktu ...

ideāla dzīve.

You say that you love rain, but you open your umbrella when it rains. You say that you love the sun, but you find a shadow spot when the sun shines. You say that you love the wind, but you close your windows when wind blows. This is why I am afraid, you say that you love me too.

— William Shakespeare

did U miss something ?

pēdējā laikā sajūta, ka visi mani viens pa vienam aizmirst, labi, zinu, ka daļēji tā nav taisnība, bet 60%, manuprāt, tā ir. kad tu cilvēkam pasaki, ka iespējams drīzumā aiziesi, viņš necenšas ar tevi pavadīt pēc iespējas vairāk laika, viņš uzreiz atvadās un izlemj, ka --> aii, nu, ja jau viņa iet, nu, tad lai iet, kāda jēga ar viņu te ņemties, viņa taču tāpat drošvien aizies, lai ko arī es darītu ! <-- dažreiz tā nav taisnība.

*piedod, man, ka viss sanācis tā, piedod, man, zinu, pie tā esmu vainīga es, bet dažreiz arī es jūtos vientuļa un gribu, lai man kāds piezvana un pasaka kādus siltus, jaukus vārdus, diemžēl tieši tajās dienās, šos mīļos siltos vārdus uz manu telefonu sūta tikai un vienīgi draugiem.lv

*no kapučīno visgaršīgākās ir tikai putas !

*un, jā, es esmu LV, ja kādam, tas interesē !!

raksts sanāca ļoti pārspīlēts un dusmīgs,

bet tas diemžēl ir labākais uz ko esmu spējīga.

hard.

tātad ir pagājis ilgs laiks kopš pēdējo reizi šeit esmu rakstījusi tā pa nopietnam un tas nozīmē ir arī pagājis, kāds laiciņš no manas dzīves. un kā parasti šis tas ir noticis varbūt nedaudz lielāks nekā parasti, bet ir noticis. brīdī, kad mēs to gaidām vismazāk dzīve mums piespēlē izdevību un jautājums ir vai mēs šai izdevībai sakam jā vai nē. tagad man ir izdevība iet mācīties uz r2ģ un jautājums ir šogad bez iestājeksāmeniem ai nākošgad ar iestājeksāmeniem un pagaidām ir 80 varbūt pat 85 %, ka laikam iešu šogad būs nelielas izmaiņas 9.a klases sastāvā, bet vēl ir laiks domāt līdz augustam, un es vēl padomāšu.


tagad mani var sastapt ar'šeit --> www.lipstickontheface.tumblr.com

don`t now anything

I just cant think.

iet vai neiet uz r2ģ ?!! es gribu pārmaiņas, man vajag pārmaiņas.

ir daudz mazu plusu un daži lieli mīnusi, jautājums ir tikai - jā vai - nē !

Sunrise Avenue

"VISS IR GALVĀ !", teica Ilze un aizgāja padomāt.

Ir tikai maza vēlēšanās - Redzēt, ko tu domā, sajust, kā tu elpo, pasmaidīt un pieskarties.