pirmdiena, 2011. gada 18. aprīlis

.........................,


“Kamēr vīrietis pulēja savu mašīnu, viņa 4 gadus vecais dēls paņēma akmeni un ievilka švīkas mašīnas sānā. Dusmās vīrietis paņēma dēlēna roku un sita pa to vairākas reizes, neaptverot, ka sit ar uzgriežņa atslēgu.
Slimnīcā zēnam nācās zaudēt pirkstus, sakarā ar neskaitāmajiem lūzumiem.
Kad bērns ieraudzīja savu tēvu, ar sāpju pilnām acīm viņš jautāja :”Tēt, kad mani pirkstiņi ataugs?”
Vīrietis bija tik sāpināts, ka nespēja parunāt. Viņš aizgāja atpakaļ uz savu mašīnu un nikni to spārdīja vairākas reizes. Sašutis pats par savu rīcību…., sēžot mašīnā viņš skatījās uz ievilktajām švīkām. Dēlēns bija uzrakstījis: “Mīlu tevi tēti!”
Nākošajā dienā vīrietis izdarīja pašnāvību.”

Dusmām un Mīlestībai nav ierobežojumu. Izvēlies pēdējo, lai iegūtu skaistu, mīļu dzīvi, un atceries šo : Lietas ir, lai tās lietotu un cilvēki, lai tos mīlētu. Šodienas pasaules problēma ir, ka cilvēki tiek lietoti un lietas mīlētas.


svētdiena, 2011. gada 17. aprīlis

remember


asaras*

manas asaras birst
mana būtība irst
kāpēc visi ļaunie darbi nāk atpakaļ divkārši ?
kāpēc tu nedomā divreiz pirms dari ?
mana sirds mirst
mans ķermenis sirgst
kāpēc cilvēki tevi pieviļ ?
un kāpēc tu pievil viņus ?
tavas asaras birst
tava būtība irst
līdz tev liekas tu mirsi ..
tev sāk likties tavas smadzenes smok
bet dziļi tevī gaisma plok
UN tad tu saproti, ka visu to esi pelnījis ..

palasīju pagājušā gada aprīļa ierakstus, tas lika atcerēties visu, ko tolaik pārdzīvoju, visu, kādēļ raudāju un atkal nedaudz pavlka uz gruzīgo, bet nekas rīt jauna diena, rīt viss sāksies, rīt viss būs labi !! kaut arī šodien nav slikti ! varbūt ...

run forest run

tu skaties uz citiem un labi, zini, ka negribi neko no tā, kas tiem pieder, ne grama no viņiem. mīlēt un būt mīlētam vai tāda nebija tā dzīves jēga, ko ?! dažreiz vienkārši gribas, lai citi cieš tev līdzi, vai priecājas, bet katrā ziņā saprot un izprot līdz pēdējam sīkumam, līdz pašiem taviem sirds dziļumiem. un kad tu padomā cik daudz no visiem taviem draugiem ir cilvēki, kas kad tu raudāsi liks tev pasmaidīt, vai kad tu smiesies liks aizmirst visu apkārtējo, kad tu padomā cik daudz tev tādu iznāk, cik tad ir ? es šeit neuzskaitīšu savējos un tu neuzskaitīsi savējos, viss paliks mūsu domās un nekur tālāk. un īsts draugs šo tekstu sapratīs, bet citam tas liks padomāt, es nezinu ko gribu un nezinu kādēļ šo raksru, pat īsti nezinu kam to adresēju, tikai nojaušu.... es mīlu savus draugus un mīlu savu dzīvi un ģimeni, dažreiz man liekas, ka nemīlu un lieku visiem par to nojaust, dažreiz es saku, ka nemīlu, dažreiz pat liekas, ka nīstu, bet sirds dziļumos zinu, ka mīlu. [mīlēt un būt mīlētam]

šodien saskārōs ar , ko tādu, ko nekad nebiju izjutusi tāpēc šāds teksts, vakara skriešana ir baigi laba padarīšana tā liek saņemt visus spēkus un neapstāties, tad kad liekas, ka vairs nevari, bet vēl jaukāk ir tad, kad domā, ka apstāsies, bet tavs draugs tev skrien pa priekšu un liek kustēties, viņš palīdz un uzmundrina, par to tev paldies ! ;]

svētdiena, 2011. gada 10. aprīlis

pa manam ikdienišķi.

šīs brīvdienas pavadītas lieliski, bet pa cik pagājušās bija vienkārši šausmīgas, tad šīs bija labas, jautras un aizraujošas, viiss super. sestdien biju sacensībās, dabūnu trešo vietu, biju diezgan priecīga un, tad vēl kellijas zvans un apsveicieni, bija jauki, ka kāds par mani priecājas vairāk kā es pati ;] un svētdiena jau izplānota no plkst. 10:15, satikos ar aneti, kārtīgi izrunājāmies, ar kājiņām no dzintariem aizčāpojām līdz picērijai un atpakaļceļā nopirkām kasti saldējuma plastmasa karotītes un gājām uz pontoniņiem saulītē ēst. dīvaini, ka tikai pēc 20 min. sēžot un ēdot pamanījām, ka uz blakus uz tik dīvaini ilgi stāvošā vilciena jumta guļ cilvēks, ko tādu katru dienu neieraudzīsi, bet bija interesanti un pat nedaudz jautri un reizē, žēl, varu iedomāties cik tālu šī LV krīze šo cilvēku novedusi, lai uzkāptu uz vilciena jumta pagulēt, vēlāk paskraidīt, paēst, padzert, parunāties un beigās pat izģērbties un paspēlēt ķerenes ar policistiem, kas gan bija diezgan smieklīgi, nu, šeit to katrā ziņā nevar aprakstīt, bet šis vīrietis bija pilnībā normāls un nebija nekāds dzērājs vai bomzis vai kā tamlīdzīgi un brīnumainākais tas, ka šis viss notika mūsu pašu dubultu stacijā ! un tad dienas turpinājums, ar kelliju bija vienkārši awesome, tik daudz smējusies nebiju sen - eu, tie puiši uz mums skatās ! - nu, lai skatās, pamāsim ? :D, šo arī te nevar izstāstīt, bet katrā ziņā diena ārkārtīgi jauka un izdevusies aizgājām uz izrādi/konkursu, tad pasēdējām kafeijnīca un, tad gallerija rīga,tigerīts, un vispār tik daudz kā kopīga un pārrunājama, sen nebiju satikusi tādu cilvēku, vienkārši vēlviens mīļuks ;] un man tagad šausmīgi sāp pēdas, jo es biju saģērbusies, pa kellijas ikdienišķi, bet viņa pa manam ikdienišķi, bet jums to te tā nesaprast, jo tas gari jāstāsta un man tagad slinkums, bet katrā ziņā veiksmīgu un smieklu pilnu jums šo nākamo nedēļu, čau !

piektdiena, 2011. gada 8. aprīlis

es gribu būt tavs vienīgais A variants.

šī diena ļoti ļoti muļķīga, skolā baigi sagruzījos par to, kas man principā šodien bija jādara - jāsaka, bet tad es paklausījos mūziku, vēlāk starpbrīdi kristiāna un dita man riktīg` uzlaboja garīgo, un tad es smaidīju un pasmaidīju vēl nedaudz un vēl nedaudz, pat tādos brīžos, kuros parasti nesmaidītu un palika labāk, daudz daudz labāk. treniņā šī diena izvērtās daudz labāk nekā biju plānojusi, bet man ļoti, ārkārtīgi ļoti nepatīk, kas es nezinu, kas notiks tālāk, ok, tu atnāci padejoji, pamēģināji aizgāji, zinu, man vajadzēja pajautāt, kas būs tālāk un man ļoti riebjas šī neziņa un būšana par 101 variantu, ko gan varētu attiecināt uz jebkuru dzīves jomu, viss ir izvērties diezgan stulbi un nejauki. labi, galīgu murgu uzrakstīju no kura tāpat saprata kaut ko labi, ja divi nē, viens cilvēks, āaaa.
+ šodien skolā bija puišu, starpskolu veleijbola spēli, cilāju karodziņu, dita skatījās vai es pareizi cilāju ;] un es atkal esmu stulba, pat ļoti. esmu uzaicināta pie skolas direktores uz to tur tipa apbalvošanu par olimpiādēm, tāpēc saņem māt. vienīgais nelabums ir tas, ka tieši tajā dienā, kad notiek starpskolu voleijbola fināls, uz kuru dažs labs gribēja braukt.

trešdiena, 2011. gada 6. aprīlis

if U have heart and soul, U can rock`n`roll


šodien tāda diena nekāda. ir sākusies augšupslīde, varbūt anete saka pareizi un es to kontrolēju pati , bet varbūt arī nē. katrā ziņā šodien meitenes spēlēja volejbolu un no paša rīta pēkšņi izrādījās, ka man nav jāspēlē un biju dusmīga ne jau par to, ka man nebūs jāizgāžas skolu priekšā spēlējot, bet par to, ka es savu laiku, kuru varēju neizmantot skrienot uz mājām, paķerot somu un atkal skrienot uz treniņu, vienkārši notērēju izrādās bezjēdzīgos volejbola treniņos, nu, c`moon glaudāne taču varēja pateikt, ka es nespēlēšu un vēl es biju dusmīga, ka manā vietā paņēma, kādu, kas spēlē daudz sliktāk par mani, bet tas tā man bija jautri sēdēt maliņā un smieties. vienīgais, ko šobrīd gribu piemetināt, ka apbrīnoju sevi par to, ka vienkārši iedomājos kā būtu ja būtu un vienkārši uzlaboju sev garastāvokli par visiem 100% kaut arī labi, zinu, nekas tāds nenotiktu un nenotika. tas šodienai viss, cheers :D

pirmdiena, 2011. gada 4. aprīlis

un kad sāksies augšupslīde ?

yō, šodien tāda diezgan izdevusies diena, lai gan dažam labam(?), tā galīgi nepatika, skolā viss bija labi, es tiešām gribu sev uzšūt smukus un velkājamus svārkus, vasarai, ceru, ka man izdosies. treniņā mani nolika vienas sasodīti grūtas izvēlēs priekšā un ir tiešām sasōdīti grūti izvēlēties, ja tu nezini, kura izvēle būs labāka un pareizāka, es tagad nezinu, ko man darīt, rīt būs jāaprunājas ar dažiem cilvēkiem, jāpadomā, ko darīt, kā darīt, kad darīt un vai vispār darīt, jo es no visas sirds un smadzenēm nevaru izlemt, un kā man riebjas šī sajūta, jo apzinos, ka aiz tās stāv arī bailes.
es šoden vairs negribu runāt par visu negatīvo un šausminošo, vai vienkāršāk slikto, kas noticis pēdējās dienās varu, tikai pateikt, ka jutos sagrauta, pat ļoti, iespējams, nedaudz pazemota, nodota un vientuļa, dažādu iemeslu dēļ, tas radīja tādu, kā melnu negatīvu burbuli pakrūtē, kas vakar uzsprāga. bet šodien es smaidīju un centos, smaidīt. vakar man radās jaunas apņemšanās un domas un cerības, ka viss piepildīsies tā, kā vajag un tad kad vajag.

ATTIEKSME RADA ATTIEKSMI