
pēdējā februāra diena - 28. februāris un godīgi sakot šis mēnesis ir bijis diezgan neveiksmīgs, tiešām, un es nesaprotu kāpēc es par to tik ļoti brīnos !? reāli sāksim ar to, ka visiem ir kaut kas ar veselību - es ar edvartu salaužam rokas, emīls izrādās, ka ir saulauzis roku un viņam viņa saaug nepareizi, mārtiņš salauž degunu un dabū smadzeņu satricinājumu, anna applaucē gurnu, kristaps salauž pirkstu, megija salauž kāju, raivim plaušu karsonis un dita arī tagad apslimusi, zinu, ka dažas lietas ir notikušas tikai pēdējās februāra dienās, bet tās tomēr arī pieder februārim. un šis viss ir tikai fiziskas traumas ! vēl varu runāt, ka šo mēness es jutos lielākoties sūdīgi (tas ir vislabākais un vienkāršākais vārds kā to aprakstīt), nezinu kā jutās pārējie un to arī neuzzināšu, jo daži ir labi aktieri, daži nestāsta lielu daļu - kas ? kā ? kur ?, un retumis personīgi manā gadījumā divi cilvēki, stāsta, ja ne visu, tad vismaz kādu daļu un tad uzreiz var redzēt, ja cilvēks uzticas tev un izstāsta, tad zini, ka viņam noteikti varēsi izstāstīt savu bēdu un varbūt viņš pasmiesies varbūt pagruzīsies(neteikšu paraudās) ar tevi, bet galu galā vienmēr sapratīs, vai centīsies saprast. par šo liels paldies annai un ditai un savā ziņā arī ievai. mīlu jūs. (heart)
bet, tagad vairāk par šodienu. būs jau aizritējuši divi mēneši šajā gadā (cik ātri laiks skrien, ne ?) un ar annu šodien runājām -->
anna : laikam jāsāk mācīties!
es: mēs jau sākām gada sākumā :D
es : labi, sāksim no nākošā mēnēša !
anna : nē, rīt sākas marts, bet es nebūšu skolā. tā nevar. tad jāsāk no aprīļa.
anna : nē, rīt sākas marts, bet es nebūšu skolā. tā nevar. tad jāsāk no aprīļa.
es : nē pirmais aprīlis ir joku diena, tad arī nevar. :D un tad jau paliek maijs, aii, sāksim nākošgad :DD
nu jā, tā rit mūsu apņemšanās jaunam gadam un es biju apņēmusies(atkal apņemšanās :D) visas savas apņemšanās šogad izpildīt. un no marta domāju, beidzot sākt kaut ko neko darīt !!
āa, un vēl viens secinājums --> tev nevajag mani, man nevajag tevi, dažas dienas atpakaļ runājām ar ditu, ka mēs paši visu laiku radam savus ideālus, kurus nevaram piepildīt un tāpēc esam nedaudz nelaimīgi un šis nepiepildītais ideāls mūs visu laiku grauž. piemēram, ja cilvēka ideāls, būtu, lai ir draugi , ēdiens un pajumte, viņš manā vietā būtu laimīgs, bet ja cilvēka ideāls ir , kāds cits konkrēts cilvēks, villa pie jūras un miljonus vērts bankas konts, un supermodeles izskats, protams, viņš nebūs visu laiku apmierināts. tā, nu, es izdomāju jeb pareizāk atcerējos jau, labi, zināmo, nav jēgas tiekties un mīlēt to, kas nav sasniedzams, vajag novērtēt un mīlēt, to, kas tev ir !!





