Pārdomas par filmu/tēmu
"Dzīves derīguma termiņš"
Katrs cilvēks pats izvēlas lēmumus savā dzīvē. Vienmēr pastāv izvēle starp pareizu un nepareizu, labu un ļaunu. Tāpat katrs cilvēks savu dzīvi vērtē tik augstu cik pats vēlas. Mēs nedzīvojam akmens laikmetā, bet gan 21. gadsimtā un visi esam informēti, kas notiek, kad tu sāc lietot kādas narkotikas. Rezultāts gandrīz vienmēr ir iepriekš paredzams ar šiem rezultātiem mēs saskaramies visur skolā, mājās, ikdienā.
Tāpēc, manuprāt, ir muļķīgi par savu rīcība attaisnojoties teikt - "es jau nezināju, ka tā notiks"; " es jau nezināju, kas tas ir " ; "narkotikas tie ir pārdabiski spēki" un tamlīdzīgi.
Cilvēku var pielīdzināt jogurta paciņai veikalu skatlogos, tikai šoreiz savas dzīves derīguma termiņu izvēlamies mēs paši.
___________________________________________________________________
Ļoti ilgi te neesmu rakstījusi un iemesls ir tas pats --> nav laika ! Visu laiku ir skola, mājas, dejas. Ir tik daudz pārdomu pēdējā laikā, par visu, visiem un visur. Kristīne rakstīja, ka vistrakāk ir, tad, kad tu paliec viens, jā, tad ir vistrakāk, lai arī mēs abas domājam atšķirīgas lietas.
Un es nezinu kurš no viņiem man patīk, vai vispār patīk un vai ir iemesls, lai patiktu !
Artūrs laikam dabūs sponsorus dejošanai un viņš īstenība izturējās tik jauki, kaut arī pret mani tā nevajadzēja un diez vai kāds vispār to sapratīs, bet es katrā ziņā nebiju neko tādu pelnījusi un to es tiešām novērtēju.
Pēdējās asociācijas Edvarts un viens skolotājs ir īsti pakaļas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru