sestdiena, 2010. gada 27. novembris

jaukam vakaram :]

gribu siltumā

pēdējā laikā tāda ziemassvētku sajūta nepamet manu prātu - visapkārt sniegs un ahh, jā.
kaut gan šogad atšķirība no citiem gadiem sniegs man patīk tikai tik ilgi kamēr esmu iekšā siltumā un varu skatīties uz to pa logu, kad esmu ārā aukstumā, tad tas tik labi neiet pie sirds.
skatos ārā pa vienu logu debesis naksnīgi tumši zilas pa otru gandrīz tā kā vasarā - gaiši zilas ar dzeltenu un baltu piejaukumu, kā es gribu atpakaļ vasaru, kad ārā var skraidīt šortos un peldkostīmā, saulīte visu laiku silda un var piecreiz dienā iet peldēties, ehh, gribu uz kaut kurieni kur ir silts un nav auksts.

svētdiena, 2010. gada 21. novembris

samba



- man viņi nepatīk !!
- neskaties uz puisi skaties uz meiteni ..
- haha, ilzei patīk meitene !
- nē, ilzei patīk kā dejo meitene, kas bija pasaules čempione ..

my life, my rules.


un atkal brīvdienas ir galā. vai kāds var paskaidrot kāpēc brīvdienas vienmēr paiet tik ātri, bet darba dienas velkas veselu mūžību ?? - te laikam strādā, tas pats princips, kas ar brīvlaikiem - mēs dzīvojam no brīvdienām līdz brīvdienām, tā pēc darba dienas velkas veselu mūžu, ja mēs dzīvotu vai vismaz mēģinātu dzīvot no darba dienām līdz darba dienām, tad principā brīvdienām būtu jāvelkas veselu mūžu - šo biju piemirsusi no vasaras. ;]
it kā visus savus plānus brīvdienām izpildīju.
18.11 - ar ģimeni bijām aizbraukuši uz STARO RĪGA tik daudz pa Vecrīgu laikam nebiju staigājusi, bet īstenībā es gribētu padzīvot vismaz kādu laiciņu Vecrīgā. daudzi teica, ka salūts ir grandiozs u.t.t. , ja tā tad laikam mani ir ļoti grūti ar kaut ko patiešām pārsteigt un iedvesmot, es neteiktu,ka salūts bija slikts - man patika, es arī neteiktu, ka bija mazs, protams, ir arī lielāki, bet nu šis nebija mazs, bet man kaut kas pietrūka vai tā bija salūta vaina, vai man kaut kas iekšā pietrūka - es nezinu, bet kaut kas pietrūka. droši vien jau, ka salūts bija labs un man iekšā kaut kas pietrūka, es tikai gribētu zināt, kas ???
19.11 - ar Aneti bijām uz jauno Harija Potera filmu, tikai atbraucot mājās uzzināju, ka tā bija pirmā diena, kad to rādija LV ! filma man patika tikai žēl, ka būs jāgaida +/- pusgads, lai redzētu part 2 . atkal pavadīju dienu staigājot pa Rīgu un jauki pavadot laiku :] paldies, anetei ;]
20.11 - iedvesmojusies no iepriekšējās dienas nolēmu noskatīties tik daudz Harija Potera filmas cik var - žēl, ka nebiju ierēķinājusi, ka tās vajadzēs lejupielādēt katru apmēram 1 h un 30 min, bet nu noskatījos 3 no sešām pieejamajām :] nav daudz, bet nu tomēr.
brīvdienas nav no tām interesantajām - zinu, ka citiem bija daudz interesantāks un jautrākas, bet nez kāpēc es esmu diezgan ļoti apmierināta. pa šīm brīvdienām esmu sev uzstādījusi dažus mērķus un nedaudz tikusi galā ar dažām lietām, kuras īsti nevar nosaukt par problēmām + es izdomāju, ka gribu melnus matus tik kā, lai izspiež no mātes ?? :D

trešdiena, 2010. gada 17. novembris

Kings Of Leon - Revelry

puķīt.


nevaru izdomāt pasūtīt vai nē ?? jo iepatīkās ļoti !:]

only bitch who I love is life.


dzīve apdala cilvēkus, jo viņai tā vienkārši sanāk. un te nav runa par cilvēkiem ar kādam fiziskām vai cita veida nelīdzsvarotības problēmām. daži vienkārši piedzimst gudri, daži stulbi, daži tizli un daži ar lielisku līdzsvara sajūtu. tāpat varētu teikt, ka daži ir skaisti un daži nē. dažiem vecāki ir milijonāri un dažiem nē. un beigu beigās cilvēki iedalās divās grupās, tādi, kuri patīk apkārtējiem un tādi, kuri nē. bet jautājums ir viens kāpēc visiem ir jābūt pa pāriem kāpēc visi nevar būt vai nu gudri vai stulbi, ko ?? kāpēc visam ir vienmēr ir jābūt sadalītam esi vai nu tāds, vai tāds. atbildiet ??

laimīgie vs. nelaimīgie
veiksmīgie vs. neveiksmīgie
zaudētāji vs, uzvarētāji



only bitch who I love is life
[ar izņēmumiem]

pirmdiena, 2010. gada 15. novembris

r.b. ^^


dzīvē - nav svarīgi cik lielu un spēcīgu sitienu tu esi spējīgs iesist.
svarīgi ir cik lielu sitienu es spējīgs izturēt, lai pieceltos un ietu tālāk.
cik lielu sitienu esi spējīgs izturēt, lai turpinātu dzīvot.

trešdiena, 2010. gada 10. novembris

im not dance machine


Pārdomas par filmu/tēmu
"Dzīves derīguma termiņš"

Katrs cilvēks pats izvēlas lēmumus savā dzīvē. Vienmēr pastāv izvēle starp pareizu un nepareizu, labu un ļaunu. Tāpat katrs cilvēks savu dzīvi vērtē tik augstu cik pats vēlas. Mēs nedzīvojam akmens laikmetā, bet gan 21. gadsimtā un visi esam informēti, kas notiek, kad tu sāc lietot kādas narkotikas. Rezultāts gandrīz vienmēr ir iepriekš paredzams ar šiem rezultātiem mēs saskaramies visur skolā, mājās, ikdienā.
Tāpēc, manuprāt, ir muļķīgi par savu rīcība attaisnojoties teikt - "es jau nezināju, ka tā notiks"; " es jau nezināju, kas tas ir " ; "narkotikas tie ir pārdabiski spēki" un tamlīdzīgi.
Cilvēku var pielīdzināt jogurta paciņai veikalu skatlogos, tikai šoreiz savas dzīves derīguma termiņu izvēlamies mēs paši.
___________________________________________________________________

Ļoti ilgi te neesmu rakstījusi un iemesls ir tas pats --> nav laika ! Visu laiku ir skola, mājas, dejas. Ir tik daudz pārdomu pēdējā laikā, par visu, visiem un visur. Kristīne rakstīja, ka vistrakāk ir, tad, kad tu paliec viens, jā, tad ir vistrakāk, lai arī mēs abas domājam atšķirīgas lietas.
Un es nezinu kurš no viņiem man patīk, vai vispār patīk un vai ir iemesls, lai patiktu !

Artūrs laikam dabūs sponsorus dejošanai un viņš īstenība izturējās tik jauki, kaut arī pret mani tā nevajadzēja un diez vai kāds vispār to sapratīs, bet es katrā ziņā nebiju neko tādu pelnījusi un to es tiešām novērtēju.

Pēdējās asociācijas Edvarts un viens skolotājs ir īsti pakaļas.