lasu bada spēļu otro daļu un domāju, cik mūsu pasaule ir vienkārša, te tu [ it kā] esi brīvs, brīvs no visa. un tā nu es staigāju, sēdēju un domāju, vai tā jūtos tikai es ?? vai tikai es aizdomājos, kāpēc cilvēks pusi sava mūža, savas dzīves vienkārši nosapņo ?? -- par labāku dzīvi, par citādāku dzīvi, par mīlestību, un vienkārši guļot ?? -- es sapņoju par citādāku dzīvi par to kā būtu ja būtu, ja es būtu viņu vietā, ja vienkārši dzīvotu tur. un ko tur slēpt es sapņoju arī par mīlestību par to kā būtu, ja es būtu to savā ziņā laimīgo meiteņu vietā Katnisas, Klejotājas. he, kā jau Anetei esmu teikusi Jans, Jans, Jans :D un nu, jau Geils, Geils, Geils :D. daži, protams, sapņo citādāk nekā es, nopietnāk, bet sapņot ir tik skaisti ;] kaut arī zini, ka tas nekad nepiepildīsies. kādreiz domāju, ka tās ir muļķības, ka lasot tu nonāc citā realitātē, citā pasaulē, bet tagad zinu, vai vismaz man liekas, ka zinu, kā tas ir un tā ir tik brīnišķīga sajūta, tiešām brīnišķīga sajūta, kad lasi kā cilvēks viens otram atzīstas mīlestībā un sargā to, tas ir skaisti tiešām skaisti.
* un lūdzu ļaujiet man darīt to, ko es vēlos lasīt, neraujiet man ārā no rokām grāmatu, tas ir tā kā izraut daļu kurā tu esi iekšā ar visu sevi savu prātu, es saprotu, ka dažiem, tas krīt uz nerviem un nepatīk, bet kādēļ neļaut man darīt to, kas patīk man, kas man padodas ?? tiem , kas nelasa grāmatas un, iespējams, pat tiem, kas lasa tas ko te uzrakstīju liksies smieklīgi, bet kāda starpība, ko citi domā, ja viņi tā pat domās ko gribēs ??
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru