pirmdiena, 2010. gada 27. septembris

kad sirds skaļi kliedz JĀ.


kas es esmu ?? - cilvēks ! kas es gribu būt ?? to neviens nezin.

* ja tu cilvēkam kaut mazliet interesē, viņš vienmēr atradīs laiku un iemeslu, lai ar tevi sazinātos.
**kā tu sevi noskaņo, tā tu arī jūties !

piektdiena, 2010. gada 24. septembris

grūti teikt nē, kad sirds saka JĀ.


ja esi labs melis ir tik vieglu samelot sev pašam par to, ko gribi un ko nē. tad jau labāk būt sliktam melim. un nemelot sev par to, ko mīli.

just rolling on the river


  • nu, jau piecas darba dienas aizvadītas ārkārtīgi, labi, esmu apmierināta :] skolā viss ok, bet nu no nākošās nedēļas sākšu mācīties kārtīgāk, lai mana māte man visu laiku neteiktu tam tur bija tā, un tas tur dabūja tādu atzīmi un bla, bla, bla. bet man sāk patikt skola, nezinu, kas ar mani notiek. man iepatikās vismaz šonedēļ vēsture, pie skolotājas, kas man it kā agrāk nepatika. šodien, man ļoti patika fizika, bet tas varbūt tāpēc, ka man nebija līdzi DB un mācījos vairāk no grāmatas un tikai pēc tam klausījos, ko skolotāja saka. bet es nezinu, kas ar mani notiek, bet man laikam sāk patikt skola, nu, vismaz šī nedēļa, ja vēl tikai varētu no rītiem ilgāk pagulēt !!!
  • mājās, ar mammu visu laiku strīdos un tā tālāk, bet vispār īpaši bieži nerunāju ar viņu. kad šonedēļ skolā rādija to video par nedrošu seksu, tur bija arī filmiņa par to --> kāpēc mamma mani nesaprot ? --. un, tas man lika mazliet visu apdomāt un saprast, kad vairāk kā 50% no manām un manas mātes attiecībām ir manās rokās un manā ziņā. es nesaku, ka tagad uzreiz kaut ko baigi iešu un darīšu, mainīšos, bet tagad sākšu mazliet nākt viņai pretī atbildēt uz jautājumiem ar izvērstiem paplašinātiem teikumiem, nevis ar trīs vārtdiem --> man gāja labi. nez, vai man kas iznāks ?!
  • šonedēļ bijām pie Kristiānas uz slimnīcu ar Unu. ahh, tur gāja jautri parunājām, pasmējāmies utt. tādas atmiņas visu mūžu man paliks šitais viss atmiņā, heh, visu mūžu atcerēšos.
  • drīz jau septembris būs galā un, tad es varēšu turpināt, savu plānu, kaut arī tagad dažas virsotnes ir pārvarētas !
  • ar krievu valodu nekas uz priekšu neiet, bet jāsāk mācīties vēl cītīgāk, lai Anete mani neapsteidz un mana māte atkal nesaka redz Anete mācas tikai tik un tik ilgi, bet jau māk to un to, bet tu tik ilgi un nemāki gandrīz neko. KĀ MAN BESĪ, KAD VISU LAIKU MANI AR KĀDU SALĪDZINA, TAS IR TIEŠĀM STULBI ! pa brīvdienām aizbraukšu pie Omes izlasīšu krievu valodas grāmatu uzrakstīšu apmēram to tekstu, kas jāstāsta un, tad jau 1dien vai 2dien pastāstīšu/nolasīšu klasē un drošvien izgāzīšos, bet domāju, ka tāda nebūšu vienīgā !
  • mamma laikam nekad melnus nagus nebija redzējusi : - kādi tev nagi, Ilze ?!!! --> tas viņai laikam bija šoks ;D
  • rīt sacensības Anete jau man ir iedevusi savu veiksmi. ceru, ka vēl kāds iedos :] tikai mammai vēl jāpasaka [atkal pēdējā dienā], kad man ir sacensības un tad jau būs jāsāk kārtoties :]
pagaidām, čau.
xoxo

svētdiena, 2010. gada 19. septembris

augšup pa lejup vedošām trepēm

galda kartes.

he, nedēļa aizvadīt daudz maz labi. četras darba dienas kārtīgi nomācijāmies un nodejojāmies. un tad piektdien tāds relax :] ekskursija, protams, ne tiik laba kā iepriekšējā, bet tomēr neko sliktu nevar teikt. aizbraucām uz siguldu uz tarzānu, rodeļiem, katapultu - daļēji apbrīnoju tos cilvēkus, kuri ļāva sevi uzmest gaisā divreiz, man pietika ar vienu reizi. brīvdienas tādas pa mājām - sestdien, ar mammu un brāli cepām pīrāgus un šodien jau vairs nekā daudz nav palicis, aizgājām uz parku, piekārtojām māju, es atpūtos. un man nav nekā, ko lasīt. svētdien, šodien arī pa mājām, neko tā īsti neizdarīju, tikai izmācījos un uztaisīju skaistas, nu, manuprāt, skaistas galda kartes. mācoties pusi no krievu valodas nesapratu un vēl tie vārdiņi jāmācās, bet es pat nezinu, kuri !! noteikti atkal iemācīšos nepareizos un dabūšu sūdīgu vērtējumu. es tiešām gribu iemācīties to sasodīto angļu valodu un krievu valodu. angļu valodu - tāpēc, ka es esmu aptuveni izplānojusi savu nākotni un krievu valodu - tāpēc, ka tā vajag ! bet tās abas joprojām, kā tādi robi stāv man ceļā.!

* anet, tu drīz kaut ko saņemsi un tu man tiešām pietrūc. jā, tu - vienīgais cilvēks, kam uzticos pa visam un visu. man tik bieži gribas ar kādu parunāties, pārrunāt jaunākās mirkļa idejas un pārdīvojumus, bet nav ar ko . ja, tu zinātu, kā tu man pietrūksti.

otrdiena, 2010. gada 14. septembris

kings of leon - use somebody



Oh, oh, oh, oh, oh, oh
Oh, oh, oh, oh, oh, oh
Oh, oh, oh, oh, oh, oh
Oh, oh, oh, oh, oh, oh

I've been roaming around, I was looking down at all I see
painted faces, fill places I can't reach

You know that I could use somebody...
you know that I could use somebody...

Someone like you and all you know and how you speak
countless lovers undercover of the streets

You know that I could use somebody...
you know that I could use somebody...

Someone like you

Oh, oh, oh, oh, oh, oh
Oh, oh, oh, oh, oh, oh [wha-ah-ah]
Oh, oh, oh, oh, oh, oh [wha-ah-ah]
Oh, oh, oh, oh, oh, oh

Off in the night, why'd you live it up, I'm off to sleep
waging wars to shape the poet and the beat

I hope it's going to make you notice...
I hope it's going to make you notice...

Someone like me...
(Oh, oh, oh, oh, oh, oh) Someone like me...
(Oh, oh, oh, oh, oh, oh) someone like me... somebody...
(Oh, oh, oh, oh, oh, oh) [wha-ah-ah]
(Oh, oh, oh, oh, oh, oh)

I'm ready now, I'm ready now
I'm ready now, I'm ready now
I'm ready now, I'm ready now
I'm ready now

. . . . . .
(Oh, oh, oh, oh, oh, oh) Someone like you... somebody
(Oh, oh, oh, oh, oh, oh) Someone like you... somebody
(Oh, oh, oh, oh, oh, oh) Someone like you... somebody
(Oh, oh, oh, oh, oh, oh)

I've been running around, I was looking down at all I see...

im just dreaming out loud


lasu bada spēļu otro daļu un domāju, cik mūsu pasaule ir vienkārša, te tu [ it kā] esi brīvs, brīvs no visa. un tā nu es staigāju, sēdēju un domāju, vai tā jūtos tikai es ?? vai tikai es aizdomājos, kāpēc cilvēks pusi sava mūža, savas dzīves vienkārši nosapņo ?? -- par labāku dzīvi, par citādāku dzīvi, par mīlestību, un vienkārši guļot ?? -- es sapņoju par citādāku dzīvi par to kā būtu ja būtu, ja es būtu viņu vietā, ja vienkārši dzīvotu tur. un ko tur slēpt es sapņoju arī par mīlestību par to kā būtu, ja es būtu to savā ziņā laimīgo meiteņu vietā Katnisas, Klejotājas. he, kā jau Anetei esmu teikusi Jans, Jans, Jans :D un nu, jau Geils, Geils, Geils :D. daži, protams, sapņo citādāk nekā es, nopietnāk, bet sapņot ir tik skaisti ;] kaut arī zini, ka tas nekad nepiepildīsies. kādreiz domāju, ka tās ir muļķības, ka lasot tu nonāc citā realitātē, citā pasaulē, bet tagad zinu, vai vismaz man liekas, ka zinu, kā tas ir un tā ir tik brīnišķīga sajūta, tiešām brīnišķīga sajūta, kad lasi kā cilvēks viens otram atzīstas mīlestībā un sargā to, tas ir skaisti tiešām skaisti.


* un lūdzu ļaujiet man darīt to, ko es vēlos lasīt, neraujiet man ārā no rokām grāmatu, tas ir tā kā izraut daļu kurā tu esi iekšā ar visu sevi savu prātu, es saprotu, ka dažiem, tas krīt uz nerviem un nepatīk, bet kādēļ neļaut man darīt to, kas patīk man, kas man padodas ?? tiem , kas nelasa grāmatas un, iespējams, pat tiem, kas lasa tas ko te uzrakstīju liksies smieklīgi, bet kāda starpība, ko citi domā, ja viņi tā pat domās ko gribēs ??

miss.

kā jau parasti pēc vienas labas dienas nāk viena slikta. tas ir kā spēka lauks iemet kaut ko tajā un tas atgriezīsies, izdari kaut ko un tas nāks atpakaļ. vakar bija viena no drausmīgākajām dienām šogad. ar skolu viss bija kārtībā, nobastojām angļu valodu, protams, puse klase, vakar gribējās aiziet atpakaļ uz skolu, lai varētu "uzspļaut" tiem, kas neatnāca, te nu bija klase. vienkārši nicinu tos cilvēkus, kas visu laiku no sevis tēlo nez kādus brīvdomātājus. un kad tu pieej viņiem klāt, jo zini, ka viņi noteikti būs pirmie, kas gribēs iziet ārā pa skolas durvīm un liksies ar visām četrām par, šie cilvēki prosta noraustās un tādēļ, es viņus vienkārši nicinu, bet tikai dažus ne, piemēram, ditu. bet tad sākās murgs pa, kuru stāstīšu tikai tam vienīgajam cilvēkam bez kura nevarētu dzivōt, ja tu zinātu kā tu man vakar trūki !!, bet tas bija vakar un šodien viss ir tīri normāli, bet par visu es tev izstāstīšu vēlāk vēstulēs :].

otrdiena, 2010. gada 7. septembris

būt un/vai nebūt.

tas ir svarīgi laiku pa laikam kļūt mazam, lai augtu liels.








- tev viņa kaut ko nozīmē ?
- jā !
- ko ?
- VISU !!








prieks, ka man bija taisnība, bet vēl lielāks prieks, ka tev nebija !

ziedonis


***
neesiet tik pārmērīgi lieli,
ļaujiet vismaz man būt mazam,
ļaujiet man spēlēties ar savu kāju īkšķiem !

redziet es guļu šūpulī
un abām rokām
bāžu kāju mutē.

atzīstieties, ka jūs jau esat lieli
un stīvi
un ka jūs vairs to nevarat.

tas ir ļoti svarīgi - laiku pa laikam
kļūt mazam, lai augtu liels.
ja jūs vairs to nevarat,
jūs esat kaut ko pazaudējuši.
spirāli.
atdzimšanu.

man liekas, mēs to nesaprotam -
spirāli.
spirāle nav tā gultas matracī
federe.

spirāle iet caur jums.
sakiet - vai jūs to jūtat, kā spirāle iet caur jums ?
vai jūs varat laiku pa laikam atgulties šūpulī,
spēlēties ar saviem īkšķiem un bāzt kāju mutē ?
ja jūs to nevarat, tad caur jums iet taisne.
taisne ir stīva.
un tad tas neko nelīdz,
ja jūs gultas federi saucat par spirāli.

tāpēc ļaujiet man būt mazam.
es spēlējos ar saviem pirkstiem,
es apgūstu sevi-
tam kas nāks :
brīvā dzejā, pantā ne ...
fontāni ..
spontāni


baigi iepatikās šis dzejolis, he.

pirmdiena, 2010. gada 6. septembris

my class.

<-- šeit gan nav visa klase, bet daudz mīļu cilvēku gan :]


lai cik muļķīgi, tas arī neizklausītos, nez kāpēc, šajās dienās man gribas iet uz skolu un es tiešām nezinu, kāpēc. man tik ļoti patīk tie jautrie brīži kopā ar ievu, annu, emīlu, edvartu un visiem pārējiem. varbūt tagad šīs dienas liekas tik jaukas tikai tāpēc, ka sen neesam visa klase bijuši kopā utt. drīz laikam ar klasi laidīsim ekskursijā uz kaut kādu viduslaiku muzeju, man jau tur īsti negribas, bet, ja klase grib braukt man nekas nav pretī, galvenais jau nav tas muzejs, bet gan process, braukšana autobusā, smiešanās, cepuma mešana ņjušai gar ausi ;D, tas ir svarīgākais vismaz man. tagad divos priekšmetos sēžu ar zēniem, kaut kā bišk dīvaini. ģeogrāfijā ar emīlu, bet tikai tāpēc, ka emīls grib no manis visus kd norakstīt, kā jau emīls :D un latviešu valodā un literatūra ar ričardu, viņš gan uzvedas kā gejs un tas ļoti krīt uz nerviem, bet latviešu valoda katrā ziņā nav mana stiprā puse un tur man jāsēž ar riču, lai varētu norakstīt no viņa, heh. tagad ir kaut kāda jocīga sajūta, ka es mīlu savu klasi vismaz pusi no tās, un bez viņiem skola nebūtu iedomājama. varbūt tāpēc man tajā kartiņā bija vārds mīlestība ? nezinu.


cerība - muļķa mierinājums, gudrajam iedvesmas avots.


"Man virtuvē pie sienas karājas skapītis bez durvīm, kaut kā nesanāk pabeigt, - paskaidroja Kalniņš. - Bet tur ir savs labums - vienmēr var redzēt, kas skapītī iekšā, un durvis nav par velti jāvirina. Sieva gan cer, ka es tās durtiņas kādreiz piemontēšu… lai cer. Starp citu, šeit parādās vēl viens nepabeigto lietu labums - tās vienmēr vieš kaut kādas cerības. Ja lieta ir pabeigta, tad viss, beigas, tur nekā vairs nevar darīt un arī cerību vairs nekādu. Beigas ir beigas, pats saproti."

M.Bērziņš “Gūtenmorgens” (ak, gribu iegādāties šo grāmatu vai kāds man to uzdāvinās ?? )


rakstiņu paņēmu no rudu mājas lapas

ceturtdiena, 2010. gada 2. septembris

es varu būt

heh, pirmais un otrais septembris aizvadīts godam. double cofee, pastaigas, sloka, smiekli, edvarts, kun fu lessons :D, kokteiļi utt. par to paldies tiem daudzajiem cilvēkiem ar kuriem biju kopā. šodien nav rakstāmā, bet vienkārši vajadzēja kaut ko ierakstīt :]