šodien skolā gandrīz bija kā agrāk, kārtīgi izsmējāmies, izvārtījāmies pa zemi, lai cik stulbi un idiotiski tas izskatītos, kājas un vēders sāp vēl tagad :] , bet cik ilgi būs tā kā agrāk, vai pirmdien man atkal visu laiku būs jāsēž ar citiem, lai tikai misis x un y varētu baudīt divvientulību ?? - nezinu, drošvien, jo kad es uz kaut ko ceru un kaut ko ļoti vēlos tas nekad nepiepildās, bet nekas..
kāpēc kad tev blakus ir kāds cilvēks, kurš tev it kā liekas pretīgs un ir vienaldzīgs tu pat , īstenībā, neapzināti sāc mainīt savu uzvedību, savu attieksmi ?? man tas liekas ļoti stulbi un idiotiski, tas gan, bet esmu ievērojusi ka pati tā brīžiem daru.. kāpēc ?? - es pat nevaru atbildēt tas nenotiek apzināti ir tāda sajūta ka smadzenēs ieraugot šo cilvēku vnk notiek kaut kāds klikšķis - un aiziet..
ši nedēļa bija pārdzīvojumu pilna un pārdzīvojumi drošvien turpināsies..., bet pat ja man būtu kaut kādā veidā jānorobežojas no x un y - es zinu man vienmēr būtu kur iet....
brīžiem domāju ko es pārdzīvoju par to vienu cilvēku. pasaulē, Latvijā, Jūrmalā taču ir tik daudz foršu cilvēku, kuri mani nekad nepametīs, bet es tik visu laiku domāju par x ..., kāpēc tas cilvēks kaut arī brīžiem ļoti uz nerviem krītošs ir tik mīļš un pieņemts kā nekā savējais, laikam jau tomēr teiciens --> tikai tad kad tu kaut ko zaudē tu saproti cik vērtīgs tas ir bijis ---> ir īsts !
rīt, sestdien sacensības siguldā !! mazliet uztraucos, bet mazs uztraukums tak ir normāls .. :] ga;venais ka Elīza turēs par mani īkšķus cik spēka un Anete izlasot šo rakstu drošvien arī, so ja ir tādi līdzjutēji, tad jau nav ko uztraukties :]
veiksme
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru