
dīvaini, ka pat labākie draugi par tevi atceras tikai tad, kad tev ir slikti, bet tad, kad viss ir labi, viņiem vienalga. bet, jā, brīvlaiks, gandrīz beidzies, lai arī cik ļoti to negribētos. un jā ir atkal kārtīgi padomāts un izspriests, ka šo to ir jāmaina, tāpēc dažas lietas sākot jaunu skolas nedēļu noteikti agrāk vai vēlāk, bet jūtami mainīsies. vispār negribas daudz runāt, par to, kas mani nomāc vai uzmundrina šeit, dažu labu iemeslu dēļ, galu galā .....
bet kopumā, biju satikt elīzu un lieni un beidzot man bija cilvēki ar kuriem var kārtīgi izrunāties un stāstīt visu, saņemot tādu pašu atdevi un neuztraucoties ne par ko, tā teikt izkratīju sirsniņu + tā smējusies, ka no smiekliem atkārtoti jāvārtās pa zemi, pēdēja laikā, gan nebiju, katrā ziņā, satiekot viņas guvu tādu labu, jauku. pozitīvu lādiņu.

