Piecas minūtes mēģināju iesākt šo rakstu, tā jauki un pozitīvi, domāju, kas, kā, kur ? Ar ko, lai sāk ? Tātad vasara jau ir pusē, lai kā arī negribētos to atzīt un kāda tā ir bijusi, neteikšu kā citi, tur super ideāli vai slikti, jo tā vēl nav beigusies un beigas ir beigas pats saproti. Gribēju tik daudz ko stāstīt, bet, nu, kā jau vienmēr pateikšu tikai to, ka šobrīd saprotu cik daudz cilvēki man ir melojuši, visi tie tukšie solījumi un tās pļāpas par to, ko tik mēs nedarīsim kopā, šis man nesāp, jau sākumā zināju, ka notiks šādi, bet sāp vai drīzāk ir vienkārši skumji, ka to visu solīja, laikam jāsaka kādreiz tik tuvs cilvēks, kuram tagad galvā, jaunu kompāniju iegūšana un ballītes līdz rītam, laikam.
Bet ko niekus, viņš/viņa jau sen mani laikam ir aizmirsis, vismaz ir tāda sajūta, un galu galā es ŠAUŠALĪGI GRIBU SATIKT DITU UN ANETI, ĻOTIĻOTIĻOTI !!!
Un vēl pēdējo dienu laikā sagribējas satikties un parunāties ar vienu cilvēku, kurš man it kā nekad nav bijis diez ko tuvs un kuram es esmu pēdējās reizēs, kritusi uz nerviem, bet es kaut kad viņam uzrakstīšu, jo labākais šajā visā ir tas, ka tam ir iemesls, haha.
